Aptauja atgādina par “ziloni istabā”. Lielākā daļa latviešu vēlas Ukrainas uzvaru, Latvijas krievi — ne

Māris Antonevičs/ Latvijas Avīze

“Samazinājies Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainas uzvarai pār Krievijas agresiju” – ar šādu un līdzīgiem virsrakstiem jūlija beigās un augusta sākumā vairākos interneta portālos parādījās aģentūras LETA ziņa par pētījumu, ko pēc Valsts kancelejas (VK) pasūtījuma veikusi SIA “Rait Custom Research Baltic”.

Ziņu pamanīja un tālāk savos kanālos steidza izplatīt arī Kremļa propaganda.

Portāls “Baltnews”, lai it kā parādītu, ka “Latvijas iedzīvotāji no vārdiem pārgājuši pie darbiem”, vēlāk bija ievietojis arī kādu foto no soctīkliem. Tajā redzams, ka tiek aizkrāsoti grafiti uz kādas mājas sienas Rīgā. Viens no tiem – uzraksts “Stop War” (“Apturiet karu” – angļu val.) Ukrainas karoga krāsās. Nekas gan neliecina, ka šajā gadījumā nama fasādes krāsojuma atjaunošana bijusi politiski motivēta – to, komentējot šo attēlu, bija norādījuši arī vairāki tvitera lietotāji, taču tas nebija traucējis Kremļa propagandas medijam izdarīt sev vajadzīgos secinājumus.

Aptaujātājs cits

Minētais pētījums, kas atrodams arī Ministru kabineta interneta lapā, ir jūnijā veikta aptauja par dažādiem jautājumiem, piemēram, uzticēšanos valsts institūcijām un organizācijām, ikdienā izmantotajiem informācijas avotiem, attieksmi pret svinamajām dienām, pirmsvēlēšanu politiskajām aktivitātēm un pat par influenceru izplatīto saturu, tomēr arī jautājumiem par karu Ukrainā te ir būtiska vieta. 

Pieņēmums, ka Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainas uzvarai samazinās, radies, salīdzinot to ar līdzīgas aptaujas datiem martā. 

Arī marta aptauju pasūtījusi Valsts kanceleja, lai gan izpildītājs bijis cits – “Kantar”.

Kā vienā, tā otrā gadījumā aptauja veikta internetā, martā aptaujāti 1000, bet jūnijā 1005 cilvēki. Paši aptauju veicēji norādījuši, ka statistiskā mērījuma kļūda šajā gadījumā ir +/– 3,1% robežās. Tātad, salīdzinot divus pētījumus, statistikas kļūdas koridors var būt pat vairāk nekā seši procenti. Līdz ar to pašu pētījuma veicēju izceltais, ka būtiski samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas vēlas, lai Ukraina karā uzvar Krieviju (no 64% martā līdz 59% jūnijā, tātad atšķirība par 5%), jau izskatās diezgan nepārliecinoši.

Ukrainu atbalsta vairāk nekā 70% latviešu, bet…

Taču ir kāds cits neapstrīdams secinājums, ko parāda abi pētījumi, proti – ir milzīga atšķirība, ja skatās latviešu valodā un krievu valodā runājošo atbildes. Faktiski te redzam divas atšķirīgas sabiedrības, kas rada jautājumu, vai tās vispār var raksturot kā kaut ko vienotu.

Apgalvojumam “Es gribu, lai Ukraina uzvar karā” firmas “Rait Custom Research Baltic” veiktajā aptaujā piekrītošu atbildi devuši 71% latviešu valodā runājošo respondentu (6% nepiekrīt, 12% grūti pateikt). 

Toties krieviski runājošo aptaujas dalībnieku vidū aina ir pavisam cita – Ukrainas uzvaru vēlas vien 26% (nevēlas 34%, grūti pateikt 41%).

Cits līdzīgs, bet nedaudz citādi formulēts jautājums – “Atbalstīšu Ukrainu līdz tās uzvarai karā”. Latviešu valodā runājošie – 71% atbalsta, 13% neatbalsta, 16% šaubās. Krievu valodā runājošie – 19% atbalsta, 43% neatbalsta, 38% šaubās.

“Palīdzot Ukrainai, mēs sargājam Latviju no kara.” Latviešu valodā runājošie – 71% piekrīt, 15% nepiekrīt, 13% šaubās. Krievu valodā runājošie – 22% piekrīt, 41% nepiekrīt, 27% šaubās.”Rietumvalstīm jāapgādā Ukraina ar visu tai nepieciešamo bruņojumu, lai tā padzītu Krievijas spēkus.” Latviešu valodā runājošie – 71% piekrīt, 15% nepiekrīt, 15% šaubās.

Krievu valodā runājošie – 19% piekrīt, 49% nepiekrīt, 31% šaubās.

“Rietumvalstīm jāpārtrauc jebkādi eksporta un importa darījumi ar Krieviju.” Latviešu valodā runājošie – 70% atbalsta, 14% neatbalsta, 16% šaubās. Krievu valodā runājošie – 18% atbalsta, 47% neatbalsta, 34% šaubās.

Ne tik milzīga, taču arī redzama atšķirība, atbildot uz “Esmu noguris no ziņām par karu Ukrainā, negribu par to neko zināt.” 

Latviešu vidū – 35% piekrīt, 53% nepiekrīt, 12% grūti atbildēt. Krievu vidū – 51% piekrīt, 30% nepiekrīt, 20% grūti atbildēt.

No aptaujātajiem latviešiem 63% teic, ka uzticas Latvijas mediju informācijai par karu Ukrainā, kamēr starp krieviem tādi ir tikai 23%.

Komunikācija par aptaujām neesot pašmērķis

“Piekrītu, ka vērojamas būtiskas atšķirības starp respondentiem, kas runā latviešu un krievu valodā. Tas nav jauns fenomens, to esam novērojuši arī iepriekš veiktajās aptaujās, tostarp 2023. un 2022. gadā,” atzīst Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals. Uz jautājumu, kāpēc VK neizceļ šo kā būtisku tēmu, bet tā vietā medijos parādās ziņas par it kā Latvijas iedzīvotāju atbalsta samazināšanos Ukrainai, viņš atbild, ka pētījums vairāk esot domāts darba vajadzībām, ne publiskai komunikācijai, un šajā gadījumā valsts no savas puses vispār neesot iesaistījusies aptaujas rezultātu apspriešanā. To pēc saviem ieskatiem darot mediji.

“Aptaujas primāri tiek pasūtītas un veiktas, lai informētu Ministru kabineta locekļus, kā arī par šiem jautājumiem atbildīgās komunikācijas amatpersonas valsts pārvaldē, 

lai plānotu politikas, komunikācijas stratēģijas, komunikācijas kampaņas un citas aktivitātes. Arī lai mērītu, vai līdzšinējā pieeja, mainoties situācijai Latvijā un pasaulē, joprojām darbojas vai nepieciešamas kādas pārmaiņas. Aptauja ir analītisks rīks, kas papildina ikdienā veikto informatīvās telpas monitoringu un analīzi par situāciju Latvijā, kā arī Latvijas atspoguļojumu Krievijā, Baltkrievijā, arī rietumvalstīs. Aptaujas veikšana nav pašmērķis. Arī komunikācija par katru aptauju nav pašmērķis vai automātiska,” norāda R. Bambals. Pēc viņa domām, aptaujas datos varot atrast “gan pozitīvās, gan neitrālās, gan negatīvās lietas” un arī mediji to darot “atbilstoši tā brīža interesei un redakcionālajiem uzstādījumiem”.

Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs piekrīt, ka nepieciešamas plašākas diskusijas par dažādajām attieksmēm pret Ukrainu un Krieviju, taču neiezīmē, kādi secinājumi būtu jāizdara un vai jāseko kādām darbībām: “Mums tā ir daļa no ikdienas darba, diemžēl ne viss ir publisks un ar mediju klātbūtni. 

Atbalsts ne tikai valsts, bet arī sabiedrības līmenī Ukrainai ir nepieciešams līdz uzvarai, bet jāsaprot, ka tas var prasīt pat vairākus gadus. 

Tādēļ mums būs būtiski mobilizēt mūsu sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainai ilgtermiņā, ne tikai latviešu un latviešu valodā runājošo vidū, bet arī mazākumtautību un to, kas ikdienā saziņā lieto biežāk citas valodas un atrodas, iespējams, ārpus Latvijas institūciju un tradicionālo mediju ikdienas auditorijas.”

Latkovskis: “Nav ko slēpt un izlikties.”

Viens no tiem, kas iepriekš vērsis uzmanību uz ļoti atšķirīgo latviešu un krievu nostāju, bija Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš kara otrajā gadadienā februārī, komentējot līdzīgas aptaujas datus, intervijā LTV sacīja: “Kad sākam skatīties, kā tas viss sadalās, tad mēs, protams, absolūti skaidri redzam, ka lielā mērā sabiedrības viedoklis atspoguļo arī mūsu fragmentāciju, Krievijas propagandas ietekmi, ilgstošu ietekmi.”

Vēl atklātāk par to gatavs runāt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”), kurš “Latvijas Avīzei” sacīja: “Nav ko slēpt un izlikties, liela daļa atbalsta Krieviju. Mums jāatzīst, ka mums ir milzīga piektā kolonna. Tas nenozīmē, ka tādi ir visi krievi, bet šī ir kārtējā aptauja, kas par to atgādina. Tāpēc es nebeidzu uzsvērt, ka, lemjot par nākamā gada budžetu, iekšējā drošība būs ļoti svarīga. Krievija ir iestrēgusi Ukrainā, tāpēc militāri tā Latviju pašlaik neapdraud, taču tā var vērst pret mums hibrīdkaru, tajā skaitā izmantojot šo krieviski runājošās daļas noskaņojumu.”

A. Latkovskis pārliecināts, ka to apzinās gan vara, gan drošības iestādes. Valsts kancelejas pasūtītā aptauja neesot vienīgā, savus pētījumus veicot un situāciju analizējot arī Valsts drošības dienests.