Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”
Aizliegs granulas, malku un briketes! Ar tādu interpretāciju par Enerģētikas likuma grozījumiem sociālajos tīklos pagājušajā nedēļā nāca klajā dažādi personāži Latvijā, tostarp politisko partiju pārstāvji – Tālis Linkaits no “Jaunās konservatīvās partijas”, Edmunds Zivtiņš un Ramona Petraviča no “Latvija pirmajā vietā” u. c. –, uzskatot, ka ar mežiem bagātajā Latvijā Eiropas Savienība liegs sildīties, kurinot koksni un tās produktus. Arī dažs medijs, vadoties no ierakstiem sociālajos tīklos, ziņu virsrakstos sākotnēji minēja, ka “plāno aizliegt malkas un granulu apkuri”.
Ceturtdien Saeimā 2. lasījumā skatīja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotos grozījumus Enerģētikas likumā, nosakot, ka iedzīvotājiem jāizmanto efektīvs atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju avots (piemēram, siltumsūknis, saules kolektors), šo prasību attiecinot uz jaunām viena dzīvokļa mājām vai uz šādu māju renovācijas procesu, ja tiek renovēta arī mājas siltumapgādes sistēma. Apkures veidus varēs arī kombinēt, piemēram, izmantojot siltumsūkni un arī malkas krāsni.
Ar ko varētu būt problēmas? Ar jaunu dabasgāzes katlu ierīkošanu un ogļu kurināšanu. Klimata un enerģētikas ministrijā gan nespēja atbildēt, cik vispār Latvijā 2023. gadā bija tādu jaunbūvju vai renovēto projektu, kurās izlemts par apkures veidu izvēlēties gāzes vai ogļu katlus.
Ministrijā norāda, ka grozījumu mērķis ir pārņemt ES direktīvas prasības, ar kurām plānots veicināt apgādes drošumu, efektivizēt administratīvos procesus un veicināt siltumenerģijas ražošanu no efektīviem un izdevīgiem avotiem.
Enerģētikas likumprojekts paredz, ka pašvaldības, organizējot siltumapgādi savas pašvaldības teritorijā, savos saistošajos noteikumos būs tiesīgas noteikt, vai iedzīvotāji pieslēdzas centralizētajai siltumapgādei, izmanto iepriekš minētās siltumapgādes tehnoloģijas vai arī nosaka kādus ierobežojumus. Piemēram, Rīgas dome noteikusi, ka, sākot ar 2031. gada 1. janvāri, visās pilsētas zonās būs aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās apkures iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo.
Jāatzīst, ka sākotnēji varētu šķist, ka malkas, granulas un briketes tiešām neiederas bezemisiju tehnoloģiju sarakstā, tomēr grozījumos skaidri norādīts, ka iedzīvotājiem būs izvēles iespēja starp atjaunīgajiem energoresursiem un bezemisiju tehnoloģijām. Vai nu pavirši lasot un nepareizi interpretējot grozījumus, vai darot to tīšām, bet panikas cēlāji nav pamanījuši vai arī nezina, ka biomasa (malka, granulas, briketes) ir atjaunīgs resurss, tostarp tādā veidā biomasa ir nostiprināta arī 2023. gada Eiropas Savienības direktīvā.
Grozījumu referents Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” Saeimas sēdē centās izskaidrot grozījumus tiem deputātiem, kuri bija uzķērušies uz dezinformatoru pavairoto informāciju, tomēr viens tautas priekšstāvis izlikās neko nedzirdam vai arī nespēja atzīt savu kļūdu. Neatkarīgais deputāts Aleksandrs Kiršteins aicināja balsot pret grozījumu 48. punktu, vēlreiz uzskatot, ka biomasas kurināmie avoti tiks aizliegti. Kiršteinam savā monologā izdevās pieminēt pat kūdru, kaut gan Latvijā kūdru kā kurināmo faktiski neizmanto (0,5% no visas iegūtās kūdras).
Kiršteins spītīgi centās skaidrot, ka malku un granulas tomēr aizliegs, jo biomasu nevar kurināt bez emisiju radīšanas. Tiešām, biomasu kurinot, emisijas rodas, bet, kā jau minēts, acīmredzot deputāts nezina, ka biomasa ir atjaunīgais resurss. Daudzi aizmirst, ka koki augot fotosintēzes ceļā piesaista teju tikpat CO2, kā rodas, koksni dedzinot, kas nozīmē, ka biomasu var uzskatīt par klimatneitrālu kurināmo.
Otrs deputāts, kurš īsi iesaistījās debatēs – Edmunds Cepurītis no “Progresīvajiem” –, norādīja, ka deputātu pienākums ir iepazīties ar konkrētajiem priekšlikumiem. “Pirmkārt, minēti ierobežojumi saistībā ar dažādu biomasas kurināmā izmantojumu, bet, pat ja tā, tad, otrkārt, šis konkrētais likuma pants nevis kaut ko aizliedz, bet dod tiesības pašvaldībām vienu no šiem rīkiem lietot. Treškārt, šis konkrētais priekšlikums ir redakcionāls grozījums.”
Arī Klimata un enerģētikas ministrija paziņojumā medijiem rakstīja, ka granulas, briketes un malku mājsaimniecības savos mājokļos apkures vajadzībām varēs turpināt izmantot.
