Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze“
Realitātes sagrozīšana, kristīgo vērtību noniecināšana un atkāpšanās no savas identitātes vai viegli sirreālistisks un visus iekļaujošs skatījums – Francijā ažiotāžu radījis mākslinieka Ugo Gatoni šovasar gaidāmo Parīzes olimpisko spēļu oficiālais plakāts, kurā Invalīdu doms attēlots bez krusta, kas realitātē ēku rotā.
Francijas sabiedrībai svēta vieta
“Plakāts nav tik monumentāls, kādu sagaidītu no olimpiskajām spēlēm, vairāk tas atgādina ceļojošo cirku vai Disnejlendu. Nesaku, ka tas ir slikti, māksliniekam ir visas tiesības uz izteiksmes brīvību, vēl jo vairāk Francijā, kas ir viens no pasaules kultūras centriem. Šādā stilā ar 20. gadsimta sākuma puantilisma (viena no impresionistu gleznošanas manierēm) improvizāciju franči kārtējo reizi reklamē savu kultūras mantojumu, kas ir uztverams pozitīvi,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” plakātu vērtē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents un vadošais pētnieks Andris Priede.
Tomēr viņš labi izprot Francijas sabiedrības neapmierinātību ar Ugo Gatoni radīto darbu. Tā kā Invalīdu doms attēlots bez krusta, francūži plakātu interpretē primāri nevis kā multikulturālisma reklāmu, bet gan nodevību pret savām vērtībām. Tas tāpēc, ka Invalīdu doms ir viens no Parīzes un franču kultūras simboliem, kas uzbūvēts pēc Saules karaļa (Luija XIV) rīkojuma – vispirms tika uzcelta milzīga patversme ar tiem laikiem ļoti augstu komforta līmeni armijas veterāniem, jo karalis uzskatīja, ka viņi pelnījuši vecumdienas pavadīt cienīgā aprūpē. Tam 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā sekoja katedrāles būvēšana.
“Francijas sabiedrībai šī vieta ir dubults lepnums gan reliģiskajā, gan patriotiskajā un solidaritātes nozīmē, jo karalis varēja nelikties ne zinis par armijas invalīdiem. Tas ir īpašs svētums arī tādēļ, ka tur apglabāts imperators Napoleons Bonaparts,” piebilda A. Priede.
Mākslinieka Ugo Gatoni plakātā attēloto docents tulko kā mākslinieka padošanos Francijas oficiālajai sekulārisma doktrīnai, proti, valsts kā tāda nereprezentē un neprotežē nevienu no reliģijām: “Doktrīna novedusi līdz pārpratumiem un absurdām situācijām, piemēram, diskusijas, vai skolniekiem un skolotājiem skolā drīkst redzēt ķēdītē Dāvida zvaigzni, krustiņu, islāma apģērbu. Tā aizliegšana runā pretī cilvēka reliģiskās brīvības tiesībām, tomēr Francijā sekulārisms ir valsts vadošā ideoloģija, tāpēc saprotu mākslinieku, kurš izpilda pasūtījumu, kas pasaules sporta draugu sabiedrībai reklamētu Francijas un Parīzes kultūras mantojumu un, no otras puses, norādītu uz visaptverošo, integrējošo, iekļaujošo, nevis uzrādot reliģiskās mozaīkas daudzveidību, bet gan izslēdzot atpazīstamības simbolus. Plakātā nav krusta, lai nekaitinātu to sabiedrības daļu, kas teiktu, ka tā ir vienas konkrētas reliģijas priviliģēšana.”
Parāda, ka olimpiskās spēles ir iekļaujošas
Francijā kopš 1993. gada dzīvojošais latviešu psihoanalītiķis un kādreizējais skeitbordists Jānis Gailis, kurš 1988. gadā piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas konferencē, olimpisko spēļu plakātu redz kā aicinājumu sapņot un ceļot: “Ugo Gatoni ļoti ietekmējies no sirreālisma, mēģinājis attēlot visu vienojošo – tur ir Parīze, Marseļa, Taiti (Franču Polinēzija), olimpiskās un paralimpiskās spēles. Viens no ļoti būtiskiem olimpiskās kustības mērķiem – padarīt sportu globālu, lai tā būtu vienojoša ne tikai Rietumu, bet visai pasaulei.”
Īpaši asi plakātu, kurā nav redzams arī Francijas karogs, kritizēja šīs valsts konservatīvās un nacionālkonservatīvās partijas. J. Gailis domā, ka Marinas Lepēnas piekritēji mēģina visiem spēkiem atrast veidus, lai kritizētu prezidentu Emanuelu Makronu un šī brīža valdību, un viņu mērķis ir dalīt sabiedrību, destabilizēt situāciju. “Jā, nav krusta, bet ir daudz kas būtisks, lai parādītu, ka olimpiskās spēles ir iekļaujošas un to redzētu ne tikai Francijas iedzīvotāji, bet arī visi pārējie,” uzskata J. Gailis.
Viņš arī uzsvēra, ka Francijā valda zināma disonanse starp Parīzi un Marseļu, futbola mači starp šo divu pilsētu komandām vienmēr ir arī divu pasaules redzējumu sadursme – dienvidnieki parīziešus uzskata par vīzdegunīgiem. Tikmēr šajā plakātā ir abas pilsētas, daļa olimpisko spēļu sacensības notiks Marseļā, tāpat arī Taiti salās, kas atrodas Klusajā okeānā.
Rietumnieciskā piedauzība
Daudzas valstis Parīzē uz olimpisko spēļu laiku veidos savas “Olimpiskās mājas”, kur pulcēties šīs valsts pārstāvjiem un viesiem. Tā ir ierasta prakse šajos lielajos forumos. Francijas valdība plāno atļaut Saūda Arābijai veselu ciematu iekārtot tieši Invalīdu nama rajonā.
Vai var iedomāties, ka arābu valstis līdzīgā situācijā plakātos būtu paslēpušas savus reliģiskos simbolus? “Es absolūti nevaru iedomāties. Ja liec konkrētu Parīzes simbolu, tad nekaunies no vēsturiskā seguma, ko tas nes. Mēs Latvijā medijos Saūda Arābiju atļaujamies kritizēt par cilvēktiesību un brīvību neievērošanu, bet vai par Franciju nesakām, ka tie ir cilvēktiesību čempioni?” retoriski vaicāja Teoloģijas fakultātes docents A. Priede.
Viņš piebilda, ka virknē Rietumu valstu vērojama tendence gan katoļu, gan protestantu konfesijas baznīcas slēgt, nojaukt vai izmantot laicīgām vajadzībām, taču – nenoņemot krustu. Piemēram, Edinburgā Priede redzējis neogotikas baznīcu, kurā izveidots restorāns. “Šis process visstraujāk noris Lielbritānijā. ASV un Kanādā latviešu draudzes iepriekšējā gadsimta 60. gados bieži iegādājās citu konfesiju baznīcas, bet, mazinoties latviešu diasporai, tās tiek pārdotas. Tā ir piedauzība, un ne tikai Rietumos, bet arī Latvijā,” viņš uzsvēra.
Jāpiebilst, ka pirms vairākiem gadiem Norvēģijā atsevišķos oficiālos dokumentos bija parādījies valsts ģerbonis ar karaļa kroni, bet bez noslēdzošā krusta. Sabiedrībā bija sašutums, jo pēc būtības bija notikusi valsts oficiālās simbolikas neleģitīma nomainīšana, un tas ātri tika labots.
Francijas vēstniece: Tā ir mākslinieciska interpretācija
l Aurēlija Ruajē-Gunēna, Francijas vēstniece Latvijā, atzina, ka Ugo Gatoni zīmētajā plakātā redzamas nesakritības ar realitāti, taču tās attiecas ne tikai uz Invalīdu doma krustu: “Parīzē nav jūras, Eifeļa tornis nav rozā krāsā un ap to “nepeld” stadions “Stade de France”. Tā ir mākslinieciska interpretācija, kas ietver Francijas galvaspilsētas, kā arī olimpiskos un Senās Grieķijas simbolus.”
Vēstniece atsaucās uz olimpisko spēļu organizācijas komitejas skaidrojumu, ka afiša ir “priecīga un viegla mākslinieciska interpretācija par no jauna izgudrotu pilsētu–stadionu, kur daudzus elementus Gatoni varējis pārinterpretēt un tiem nav politiska rakstura. “Francija paredz olimpiskās un paralimpiskās spēles rīkot, ievērojot sporta kustības autonomiju, lai spēles būtu sporta svinības un lieli sabiedrības svētki,” piebilda vēstniece.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Parīzes olimpisko un paralimpisko spēļu oficiālā plakāta atklāšana Orsē muzejā 4. martā. No kreisās – plakāta autors mākslinieks Ugo Gatoni, spēļu organizācijas komitejas vadītājs Tonijs Estanjū un galvenais dizaineris Joahims Ronsīns.
Invalīdu doma kupola krusts plakātā aizstāts ar vienkāršu spici, kas sabiedrībā izraisījis pretrunīgas reakcijas. Olimpiskā komiteja un mākslinieks nolieguši jebkādus politiskus vai reliģiskus nolūkus.
