Guntis Ščerbinskis, “Latvijas Avīze“
Maskavas informatīvās diversijas Itālijā kļūst aizvien jaudīgākas (vairāk par to varat lasīt “Latvijas Avīzes” trešdienas numurā publikācijā “Amadeo sputņiks un citi Kremli mīlošie itāļi”).
Kā tās ietekmē itāļu prātus un kādi ir Romas atbildes soļi – intervijā “Latvijas Avīzei” skaidro eksperts no Itālijas Mateo Puljēze. Viņš ir Barselonas Universitātes pētnieks, kurš specializējies starptautiskās drošības jomā.
Cik liela ietekme ir Kremļa izplatītajai propagandai un vēstījumiem Itālijas sabiedrībā, kā tas šūpo itāļu noskaņojumu un uzskatus?
M. Puljēze: Runājot par Krievijas propagandas ietekmi, Itālija šajā ziņā ir īpaši ievainojama vairāku vēsturisku un kultūras faktoru dēļ.
Aukstā kara laikā Itālijā darbojās Rietumeiropā lielākā komunistiskā partija, un daudzi no tās bijušajiem aktīvistiem turpina dzīvot tās mantojuma ietekmē. Krievija viņiem asociējas ar Padomju Savienību, taču atšķirībā, piemēram, no jums, latviešiem, viņi paši nekad nav piedzīvojuši padomju varu.
Otrkārt, kopš 2000. gada toreizējais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni uzturēja ļoti ciešas saites ar Putinu, un tas atspoguļojās Itālijas politikā attiecībā uz Krieviju biznesa un draudzīgu attiecību jomā.
Galēji labēji noskaņotie vēlētāji, kuri grimst nostalģijā par itāļu fašismu, Putinā saskata “spēcīga tradicionālo vērtību aizstāvja” tēlu, tāpēc viņam simpatizē.
Šo iemeslu dēļ Krievijas propaganda rod ļoti auglīgu augsni saviem stratēģiskajiem vēstījumiem.
Pašreizējie Krievijas propagandas centieni tiek saistīti ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vai šādas informatīvas operācijas var ietekmēt vēlēšanu iznākumu Itālijā?
Divas galvenās politiskās partijas, kas pagātnē izrādīja draudzīgu attieksmi pret Putina režīmu – valdību veidojošā Salvīni “Līga” un opozīcijā esošā Kontes Pieczvaigžņu kustība – joprojām saglabā ļoti nenoteiktu attieksmi pret iebrukumu Ukrainā un aicina uz miera līgumu, kas faktiski nozīmē Ukrainas kapitulāciju.
Galēji kreiso partiju flangā izveidojies jauns Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu saraksts “Miers, zeme, cieņa”, ko vada žurnālists Mišels Santoro. Šis saraksts ieņem krasi antiamerikānisku un antiukrainisku nostāju, un tā kandidāti izplata Krievijas dezinformāciju un konspirācijas teorijas.
Visas minētās partijas ir ieguvējas no Krievijas propagandas un tās “miera” retorikas.
Kā tas nākas, ka Itālijā joprojām ir brīvi pieejami jau atmaskoti informācijas resursi, kas faktiski ir Maskavas informatīvā kara rīki? Piemēram, Kremļa dzeguzes – žurnālista un politiķa Amedeo Avondeta – rūpals turpina klaji skalot itāļu smadzenes.
Vietne “Il Corrispondente” tika izveidota pagājušajā gadā, pateicoties Maskavā dzīvojošajam Itālijas pilsonim Amedeo Avondetam. Jau no sākuma tika uzrādīta viltota Itālijas medija reģistrācija ar viltus adresi Romā un viltus medija reģistrācijas numuru.
Šis portāls ir saistīts, piemēram, ar Spānijā nogalinātā krievu pilota (iepriekš no Krievijas uz Ukrainu pārbēgušā Maksima Kuzmina. – G. Š.) identitātes atklāšanu, tāpat vēlāk tas apsūdzēja Ukrainu džihādistu uzbrukumā Maskavā.
Šī vietne joprojām ir tiešsaistē un izplata Krievijas propagandu, par spīti tam, ka tā atmaskota kā viltus medijs.
Vai tādas informatīvās mīnas nebūtu jāneitralizē?
Jautājums par tīmekļa vietņu vai sociālo mediju kontu bloķēšanu vai slēgšanu Itālijā ir karsts temats, jo uzreiz var parādīties apsūdzības cenzūrā vai vārda brīvības ierobežošanā, un te ir grūti novilkt sarkano līniju.
Tāpēc to ir iespējams veikt tikai tad, ja ir izdarīts noziegums vai izplatīta naida runa. Konkrētajā “Il Corrispondente” gadījumā tas uzrādīja viltus plašsaziņas līdzekļa reģistrāciju, tāpēc par šo pārkāpumu to var saukt pie atbildības.
Cilvēku spēju atpazīt melus stiprināšana un šo kanālu un interneta vietņu izplatīto viltus vēstījumu atmaskošana – tas var kalpot kā labs sākums, stājoties pretī Krievijas dezinformācijai.
Kā jums šķiet, kāda ir Itālijas politiķu un lēmumu pieņēmēju izpratne par potenciālajiem draudiem, ko rada ārvalstu informatīvās operācijas un mērķēta dezinformācija?
Vien neliela daļa Itālijas valdības amatpersonu un deputātu patiešām izprot apdraudējuma nopietnību, ko rada ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās (FIMI).
Daudzi joprojām pret šo jautājumu attiecas kā pret tādu, kas ir saistīts ar “mediju plurālismu un vārda brīvību”, lai gan patiesībā tas ir valsts drošības jautājums.
Vai valdības veiktie aizsardzības pasākumi ir pietiekami?
Itālijas izlūkdienesta gada ziņojumā parlamentam uzsvērts pret Itāliju vērsto dezinformācijas kampaņu risks. Arī Aizsardzības štāba priekšnieks atzīmēja, ka Krievija izvērš neskaitāmus pasākumus, lai ietekmētu Itālijas sabiedrisko domu.
Viens no senatoriem nupat iesniedza likumprojektu, kas paredz Itālijā izveidot aģentūru dezinformācijas apkarošanai. Tas ir līdzīgi kā Francija izveidoja VIGINUM (valsts aģentūra cīņai pret ārvalstu digitālo iejaukšanos) vai Zviedrija – Psiholoģiskās aizsardzības aģentūru.
Itālijas pētnieku un mediju pārstāvju vidū vairojas izpratne par to, cik svarīgi ir īstenot stratēģiju, lai aizsargātu Itāliju no riskiem, par ko runā izlūkdienests un aizsardzības nozares vadība.
