Krievus grib nomainīt ar arābiem?

Raivis Šveicars / Latvijas Avīze

Ar lielu pompu maija beigās uzņēmuma “Eagle Hills” vadītājs, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsonis Mohameds Ali Alabars, dažādi AAE ministri un Saeimas deputāti, tostarp Ainārs Šlesers, atklāja “Riga Waterfront” Andrejsalas attīstības projektu, solot rajonu apbūvēt ar dzīvokļiem, viesnīcām, skolām un dažādām citām būvēm, projektā investējot trīs miljardus eiro.

Naudu dotu Ali Alabars, bet zemi – ar Šleseru, Andri Šķēli un Rietumu bankas akcionāru Leonīdu Esterkinu saistītais teritorijas īpašnieks “NĪ Holdings”. Lai investīcijas atgūtu, projekta autori apjomīgā reklāmas kampaņā potenciālajiem investoriem sola uzturēšanās atļaujas Latvijā, ja tie vismaz par 250 000 eiro jaunajā projektā iegādāsies nekustamo īpašumu. Vai bēdīgi slavenajām termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) gaidāma otrā atnākšana?

TUA izsniegšanu plāno ierobežot

Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” biedrs, Saeimas deputāts un topošais Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans Latvijas Televīzijas debatēs pirms EP vēlēšanām teica, ka viņi TUA netirgo, bet uz tām skatās kā vienu no veidiem, kā piesaistīt investīcijas. “Neko nepiedāvājam mainīt, šobrīd mūsu likumi atļauj [ārvalstniekiem], atskaitot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, iegādāties īpašumus vai veidot uzņēmumus pēc attiecīgiem noteikumiem pret uzturēšanās atļauju. Piedāvājam investēt, tai skaitā Eiropas naudu, mūsu aizsardzībā. Mēs netirgojam TUA. Cilvēks nodibina uzņēmumu, un viņam piešķir TUA, tā nav tirgošana. Ja cilvēks investē naudu – kāda tur ir ideoloģija? Vai viņš ir amerikānis, arābs vai francūzis. Investori nenāk ar ideoloģiju, viņi nāk ar naudu,” sacīja Krištopans.

Bet drīz pēc tam Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle paziņoja, ka ar viņa priekšlikumu maijā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas 5. pantā iestrādātas izmaiņas, kuras paredz dalībvalstīm, kurās TUA izsniegšana ir aktuāla, šo politiku strukturāli mainīt. Direktīva ir stājusies spēkā maija beigās, bet labojumi vēl nav izsludināti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Direktīvā norādīts, ka TUA shēmas rada riskus un neaizsargātību, jo īpaši saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no ES ierobežojošajiem pasākumiem, korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas varētu radīt konkrētus riskus ES drošībai.

R. Zīle sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda, ka sākotnējais viņa un kolēģu plāns bijis vispār likvidēt TUA Eiropas Savienībā. 

Plāns pat esot izgājis cauri Eiropas Parlamenta pozīcijai, tas ticis apstiprināts un plenārsesijā par to nobalsots, tomēr vēlāk sarunās starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju nostāja mīkstināta. Diezgan būtiski mīkstināta, ja runājam par sākotnējo plānu. Būtībā labojums paredz vien stingrāk kontrolēt TUA izdošanu, piemēram, ieviešot riskos balstītu analīzi par katru TUA kandidātu. R. Zīle atzina – kaut gan drošības dienestiem būšot vairāk resursu un iespēju, visticamāk, apšaubāmām personām joprojām paliks iespējas, kā izspraukties cauri TUA atlases sietam.

Labojumi paredz, ka četru gadu laikā dalībvalstīm, kurās TUA izsniegšana ir aktuāla, par pieņemtajām izmaiņām TUA izsniegšanā jāpaziņo Eiropas Komisijai. Katras dalībvalsts ziņā ir, vai TUA izsniegšanas skrūves piegriezt ciešāk jau šogad, nākamgad vai procesu atlikt līdz pēdējam – 2028. gadam. “Svarīgi pašiem mainīt likumu, jo neviena valsts ar šo nav kļuvusi īpaši bagāta. Neviens neliedz mums viņus atsijāt vairāk. 

Ja ļauj “Waterfront” taisīt reklāmas Latvijā, pieļauju, ka visās arābu valstīs jau iet vaļā reklāmas kampaņas. Mēs kā opozīcijas partija mēģināsim izbeigt TUA, nezinu, ko izdarīs valdība,” 

teica Roberts Zīle.

Saeimā iepriekšējie grozījumi iepauzēti

Latvijas gadījumā rīcība sākusies jau agrāk – Iekšlietu ministrija izskatīšanai Saeimā 2022. gada decembrī iesniedza Imigrācijas likuma grozījumus, ar ko plānots izbeigt TUA programmu, izņemot gadījumus, ja tas saistīts ar ieguldījumu kapitālsabiedrībā. Grozījumi ir pieņemti pirmajā lasījumā, pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas rosinājuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam bija līdz šā gada aprīlim. Tomēr šobrīd šie grozījumi līdz rudenim iepauzēti tieši minēto ES direktīvas izmaiņu dēļ. 

“Saistībā ar pārmaiņām Eiropas Parlamentā būs arī grozījumu apjomīga pārskatīšana. Līdz ar lielo komisijas noslodzi plānojam to darīt rudenī. Arī Iekšlietu ministrija aicinājusi nesteigties, ņemot vērā šīs izmaiņas Eiropā,”

sacīja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (“Apvienotais saraksts”). Viņš gan uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļaujas jebkurā gadījumā, visticamāk, izbeigs. Viņš to pamatoja ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ziņojumu, kurā norādīts, ka jau šobrīd TUA popularitāte ir pavisam maza.

Ja likumprojektu pieņemtu vēlamajā redakcijā, tas nozīmētu, ka TUA iegūšana ar nekustamā īpašuma iegādi (kā to piedāvā “Waterfront” projekts) kļūtu neiespējama. Tāpat TUA vairs nevarētu iegūt, ja kandidātam ir kredītsaistības vismaz 280 000 eiro apmērā ar kādu Latvijā reģistrētu banku, kā arī par vismaz 250 000 eiro nopērkot valsts vērtspapīrus.

Ministrijā vien atzīmēja, ka tiem ārzemniekiem, kuri būs saņēmuši TUA pirms likuma stāšanās spēkā, būs iespēja turpināt pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja vien turpinās pastāvēt investīciju objekts, par kuru sākotnēji tika saņemta šī atļauja, un persona turpinās maksājumus Ekonomikas attīstības programmā. Būtībā – no valsts puses tiks ievērots tiesiskās paļāvības princips.

Ministrijā norādīja, ka likumprojekts izstrādāts, jo secināts, ka TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju, lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību.

Aptuveni 85% TUA pieprasītāju nāk no bijušās PSRS teritorijām.

Pieteikumi samazinās

Jau šobrīd gan skaidrs, ka TUA izsniegšana vairs nav īpaši izplatīta, ja pašreizējos skaitļus salīdzina ar statistiku pirms desmit gadiem. 2023. gadā tika izsniegtas vien 27 uzturēšanās atļaujas, bet 2014. gadā – 2250. 2014. gadā un vēlāk 2016. gadā grozīja Imigrācijas likumu, tajā iestrādājot virkni jaunu prasību, kas TUA tīkotāju skaitu samazināja gandrīz desmit reizes. Pēdējie grozījumi bija 2022. gadā, būtībā aizliedzot TUA saņemšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tādējādi izsniegto TUA skaits divu gadu laikā samazinājies par vēl septiņām reizēm.

Visu grozījumu dēļ īpašs kritums bijis tieši par nekustamā īpašuma iegādi. Pēdējo divu gadu laikā būtiski samazinājies TUA pieteicēju skaits no Krievijas, kuri iepriekš dominēja pieteikumu sarakstā. 

PMLP norāda, ka vēsturiski TUA pieprasījuši pilsoņi no 70 valstīm, bet Krievijas pilsoņi veidojuši 65% visu pieprasījumu. 

Nevienas citas valsts pilsoņu pieteikumi nepārsniedz 10%.

Skatoties pēc veiktajām investīcijām, 2023. gadā par TUA iegūšanu Latvijā veiktas investīcijas 10,4 miljonu eiro apmērā, kas ir visu laiku mazākais apjoms. Lielākais bijis 2014. gadā, kad TUA “pārdeva” par 447,4 miljoniem eiro. Kopumā no 2010. gada otrā pusgada līdz 2023. gada beigām TUA programmā veiktas investīcijas 1,62 miljardu eiro apmērā, teikts PMLP ziņojumā. 83% saistīti ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū. Pārsvarā nekustamie īpašumi pirkti Rīgā un Pierīgā.

PMLP informē, ka 2023. gada 31. decembrī Latvijā uzturējās 4412 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA.