Mediju sapieri. Aizdomas stiprākas par pierādījumiem

Ivars Bušmanis/Latvijas Avīze

Latvijas eksports uz Krieviju divos tās vestā kara gados, salīdzinot ar diviem pirmskara gadiem, ir tikai pieaudzis.

Salīdzinājumam: citām Austrumeiropas valstīm, kuras mēdzam uzskatīt par Krievijai draudzīgākām (Ungārija, Čehija, Slovākija), tas ir samazinājies. Turklāt pēc Eiropas Savienības un starptautisko sankciju ieviešanas pret Krieviju un Baltkrieviju daudzkāršojies eksports uz Kazahstānu un Kirgizstānu. Lai saprastu, kas un kā notiek, izsekojam vienu kravu.

Aiztur kravas Krievijas virzienā

2022. gada 7. oktobrī krava no modernās muitas noliktavas “Vinges transsphere logistika” Lietuvā, Traķu apkaimē, uz Kirgizstānu izbrauca kārtējā fūre “DAF” ar Lietuvas numuru. Kravā bija dažādas sadzīves preces, elektropreces, auto rezerves daļas un citas sīkpreces, un tā bija aizzīmogota ar Lietuvas muitas zīmogu. Maršruts veda caur Latviju, un 8. oktobrī pirms pārbraukšanas Baltkrievijas robežai Pāternieku muitas kontroles punktā, neuzticoties lietuviešu kolēģiem, tā tomēr tika vēlreiz pārbaudīta un aizturēta. Kravu arestēja un tika ierosināts kriminālprocess.

Kāpēc? Izvairoties runāt par konkrēto gadījumu, Raimonds Zukuls, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors, atsaucas uz ES Muitas kodeksu, kurā noteikts, ka muitas dienesti var veikt jebkādu muitas kontroli, ko tie uzskata par nepieciešamu. Neesot nekādu ierobežojumu, pat ja Vācijas, Lietuvas, Francijas, Itālijas muita kravu jau pārbaudījusi.

“Mēs no citu dalībvalstu muitas dienestiem saņemam “rīfus” – žargonā tā saucam riska informācijas formu (RIF), teiksim, par tur noraidītām kravām. Ja, piemēram, Igaunijā, Koidulā, kāds grib šķērsot robežu, bet muita secina, ka kaut kas nav kārtībā ar dokumentāciju vai preci, tā ziņo kolēģiem citās valstīs. Ja krava parādās pie mums, mēs esam iepriekš sagatavoti. Līdzīgi rīkojamies arī mēs. 2023. gadā esam sagatavojuši 1221 “rīfu”, no kā 1142 bija par sankcionētām precēm,” skaidro muitas priekšnieks.

Atliek vienīgi minēt – vai nu bija saņemts kāds “rīfs”, vai arī muitniekiem aizdomīgi šķita kravas sūtītāji un saņēmēji. 

Vatfordā Lielbritānijā reģistrētā firma “KLIA Limited Liability Partnership” (“KLIA”) preces uz Kirgizstānu sūtīja caur Krieviju. Vēlāk noskaidrojās, ka aizdomāties bija par ko.

Kravas nenonāk galamērķī

Latvijas eksports uz Krieviju divus gadus pirms kara un divus pēc turējies apmēram 1,1 miljarda eiro apjomā gadā. Pērn tas mazliet noslīdēja zem šīs robežas – 1,046 miljardi eiro. Turpretī eksports uz Kazahstānu no 48 miljoniem eiro 2021. gadā jau nākamajā gadā uzlēca līdz 120 miljoniem, un arī pērn bija 115 miljoni eiro. Līdzīga tendence arī eksportā uz Kirgizstānu – no septiņus miljonus eiro vērtu preču eksporta pirmskara gadā palielinājums līdz 24 miljoniem 2022. gadā un vēl dubultojums pērn līdz 54 miljoniem. Arī kopējais ES eksports palielinājies uz šīm valstīm – piemēram, mašīnas, telekomunikāciju iekārtas uz Kazahstānu sūtītas trīsreiz vairāk.

Savukārt pārējās Centrālāzijas valstis – Tadžikistānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu – šāds eksporta palielinājums nav skāris. Kāpēc tieši uz Kazahstānu un Kirgizstānu?

“Pastāv Eirāzijas Muitas savienība, kurā ir Krievija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, un preču kustība starp šīm valstīm notiek bez muitas iesaistes. 

Nevar izslēgt, ka uz Kazahstānu aizvesta krava pēc atmuitošanas nenonāks Krievijā,” pieļauj R. Zukuls. 

Līdzīgi kā tāds Trojas zirgs Aizkaukāzā tiek izmantota Armēnija, kura arī ietilpst šajā savienībā un uz kuru kravas no Latvijas sūta caur Krieviju.

Pirms gada laikraksts “Financial Times” minēja – izlases kārtībā veicot pārbaudes par divus miljardus vērto eksportu no ES tranzītā caur Krieviju, konstatēts, ka tikai puse preču sasniegusi galīgos saņēmējus, bet pārējās preces palikušas Krievijā. Eksports ietver dubultā pielietojuma preces, kas var tikt izmantotas kā civiliem, tā militāriem mērķiem. Krievijai sankcijas izdevies apiet, ar aģentu, starpnieku un piegādātāju palīdzību ES muitas deklarācijās norādot nepatiesus galamērķus. Vai tas novērots arī no Latvijas?

“Nevaru izslēgt to, ka daļa no šiem eksporta apjomiem ir sankciju apiešana. Nav veikts pētījums, kas šādus skaitļus apliecinātu, jo mēs nevaram izsekot, vai krava nonāk galamērķī. Septiņdesmit sarežģītākos gadījumos, kur mums jau bija radušās šaubas, nosūtījām pieprasījumus uz NVS valstīm un saņēmām četrdesmit atbildes, ka galamērķī krava nav saņemta,” atklāj R. Zukuls.

Nodrošinot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanas uzraudzību un kontroli,

 Latvijas muita 2023. gadā liegusi izvest no Eiropas Savienības vai ievest Eiropas Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas kopumā 2175 kravas. 

Sākumā pieminētā “KLIA” krava ir tikai viena no tām, ko liegts izvest, kaut neviena no precēm nebija sankcionēto preču sarakstā.

Kā “Latvijas Avīzei” skaidroja Valsts ieņēmumu dienests, “ja pārvadātājs ir pareizi, patiesi deklarējis preces, kuras tas ved, bet šīs preces ir pakļautas sankcijām, tad šādam pārvadātājam tiek liegta iespēja šķērsot robežu, bet preces netiek izņemtas.” “KLIA” preces bija deklarējusi pareizi, tās nebija arī sankciju sarakstos. Pavadzīmē, ko parakstījis Aleksanders Masalovs, uzrādīti 156 preču veidi, pavisam 6407 vienības par 560 605 eiro. Kaut tajās zem vārda “quadrocopter” slēpās 224 droni, jāpiezīmē, ka aizturēšanas brīdī tie vēl nebija sankciju sarakstos. Tāpat arī 750 spēļu konsoles, dažādi sensori. Tomēr preces tika izņemtas. Noskaidrojām, kāpēc.

Aizdomīgie sūtītāji

Fūrei “DAF” ceļā bija piekabināta “Schmitz Cargobull SCS 24” puspiekabe ar Baltkrievijas numuru. Kravas pārbaudē šofera kabīnē muitnieki atrada neuzrādītus dokumentus, kuros norādīts, ka kravā atrodošās preces tikšot pārdotas Baltkrievijas uzņēmumam “RUP Beltamozhservice” Vitebskā. To tad vēlāk lietas materiālos izmeklētājs norādīja kā galveno aizturēšanas iemeslu.

Kārlis Petruss, kurš pilnvarots pārstāvēt “KLIA” intereses Latvijā, iebilda: “Uz baltas lapas uzrakstīts preču uzskaitījums ar norādītu adresi Baltkrievijā, ko nav parakstījis preču īpašnieks un nosūtītājs, saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu nav uzskatāms par dokumentu.” Taču lietas izmeklētājs palika pie sava, ka, “iespējams, kravā atrodošās preces bija paredzēts vest uz Baltkrievijas Republikas uzņēmumu “RUP Beltamozhservice”, kurš ir iekļauts Eiropas Savienības pieņemtās regulas sarakstā kā uzņēmums, kuram piemērojami ierobežojošie pasākumi”.

“Iedomājieties gadījumu, ka kontroles laikā tiek atrasts aizpildīts, kaut uz rūtiņu lapas, saraksts par kaut kādu galamērķi Baltkrievijā. Skaidrs, ka tas rada šaubas,” 

šādas situācijas iezīmē R. Zukuls. “Tad muitnieks iet tālāk, uzdod jautājumus, padziļināti skatās dokumentus un nonāk pie secinājuma. Muitniekiem dažreiz pietiek ar šofera reakciju, var pat nebūt neviena dokumenta. Uzdodot tādus vai citus jautājumus, kurus es šobrīd neatklāšu, taktika ir vērot šofera reakciju, vai viņš ir drošs par to, ko un kur kravu ved. Tas var būt par pamatu padziļinātas pārbaudes sākšanai.”

Tieši tas Latvijas Muitas dienestam radījis aizdomas, ka dokumenti varētu būt viltoti, neuzrādot patieso kravas saņēmēju. Vēlāk noskaidrojās, ka aizdomīgi ir arī sūtītāji: britu firma “KLIA Limited Liability Partnership” pieder diviem Sanktpēterburgā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem Igoram Nikanorovam un Natalijai Kavai.

2022. gada 11. oktobrī VID Nodokļu un muitas policija sāka kriminālprocesu par iespējamo ES sankciju pārkāpšanas mēģinājumu.

Tik tālu – acīgi un aktīvi. Taču tālākās darbības jau izskatās sasteigtas un pat nelikumīgas.

Nepabeidzot izmeklēšanu, preces pārdod

Vispirms VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Izmeklēšanas reģionālās daļas Kurzemes izmeklēšanas nodaļas vecākais izmeklētājs Dzintars Mēteris, kurš bija procesa virzītājs šai krimināllietā, “KLIA” preces atzina par lietiskajiem pierādījumiem. Aizturētās preces tika ievietotas aizzīmogotos iepakojumos un nodotas glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūras noliktavā. Pagāja vien trīs mēneši un izmeklētājs Dz. Mēteris 2023. gada 17. februārī nolēma nodot mantu realizācijai. Kāpēc?

“KLIA” pārstāvim, muitas juristam K. Petrusam ir skaidrojums: 

“Pašlaik Nodrošinājuma valsts aģentūras noliktavas ir pārpilnas precēm. Man ir aizdomas, ka tieši tāpēc izmeklētāji cenšas aizturētās kravas pārdot pirms tiesas, kā tas bija “KLIA” gadījumā. 

Ja tiktu ievērotas VID izstrādātas vadlīnijas, tiktu ietaupīti valsts līdzekļi, kas tika tērēti preču glabāšanai, un cilvēku resursi izmeklēšanas laikā. Tagad šis kravu pārbaudes process ir sakārtotāks.”

Daugavpils tiesai, kurā “KLIA” apstrīdēja izmeklētāja rīcību, Mēteris ar Kriminālprocesa likuma 239. pantu pamatoja, ka lietiskos pierādījumus, kuru ilga uzglabāšana nav iespējama vai kuru ilga uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu realizē vai iznīcina. Preču uzglabāšana valstij radot zaudējumus 6,62 eiro diennaktī.

Līdz tiesas brīdim uzglabāšanas izmaksas bija pieaugušas līdz pusotram tūkstotim eiro, taču šī summa, salīdzinot ar preču pārdošanas cenu – 560,6 tūkstoši eiro, ir vien piecsimtā daļa no tās vērtības. Daugavpils tiesas izmeklēšanas tiesnese Iveta Kromāne 13. martā atcēla VID izmeklētāja lēmumu. 

Tiesa atzina, ka preces realizācija tik agrā procesa stadijā nav atzīstama ne par samērīgu un ne par pamatotu. 

Ja nu tiesas procesā noskaidrotos, ka krava konfiscēta nelikumīgi? Ko tad atdotu kravas īpašniekam?

Visi gali ūdenī

2023. gada 25. janvārī izmeklētājs Mēteris nosūtīja tiesiskās palīdzības lūgumu Kirgizstānai. Kriminālprocesa likumā noteikta kārtība, ka pirmstiesas stadijā šādus lūgumus var nosūtīt tikai ar ģenerālprokurora parakstu. Izmeklētājs pārsteidzās, bet Kirgizstānā to nezināja. Biškekas pilsētas Oktobra rajona Iekšlietu pārvaldes izmeklētājs U. A. Azirbolovs 20. maijā nopratināja “Euronekas” ģenerāldirektoru Azamatu Baisabajevu.

Preču saņēmējs apstiprināja, ka par konkrēto kravu līgums noslēgts un ka preces paredzētas izplatīšanai valstī. Viņš ar Aleksanderu Masalovu un Nataliju Kavu esot iepazinies 2022. gada ziemā izstādē Kirgizstānā, kur vienojušies par sadarbību. 

“Euroneka” gaidot to kravu, ko aizturējusi Latvijas muita. Konkrētās preces paredzētas izplatīšanai kontraģentiem.

Maksājuši par kravu gan vēl neesot, jo saskaņā ar līgumu nauda jāpārskaita 60 dienu laikā pēc piegādes saņemšanas.

Aizdomas neapstiprinājās vai arī netika pierādītas. Izmeklētājs Mēteris bija spiests padoties, un pērn augustā nolēma “atgriezt kriminālprocesā izņemtos lietiskos pierādījumus – preces (dažādas sadzīves preces, elektropreces, auto rezerves daļas un citas sīkpreces) – to likumīgajam valdītājam”. Līdz ar to virkne pieļauto kļūdu (procesuālās kārtības neievērošana, mēģinājums preces pārdot) nogrima izbeigtā kriminālprocesa materiālos. Turklāt desmit mēnešu laikā, kamēr krava tika aizturēta, daļa preču jau tika pakļautas sankciju režīmam, līdz ar to “KLIA” jaunais sūtījums bija jāpārformē.

“Runājot par “KLIA” gadījumu, parādījās, ka tā bija jauna lieta muitniekiem – nebija skaidrs, kā izmeklēt, pieprasīt informāciju, vākt pierādījumus,” pēc lietas noslēguma vērtē K. Petruss. “Tikai pērn VID izstrādāja vadlīnijas, un tikai tad sākās sistemātiska kravu pārbaude ar vienādu attieksmi pret kravu pārvadātājiem, kuri šķērso robežu. 

Diemžēl mūsu ierēdņi ir dažādi – daži sekoja vadlīnijām, daži rīkojās pēc sava prāta. 

Piemēram, vadlīnijās bija noteikts – ja pirmoreiz atklāj noteiktu sankciju pārkāpumu, kravu atgriež īpašniekam. Vienā gadījumā atgrieza kravu, citos – uzsāka kriminālprocesu. Tas radīja apjukumu uzņēmējos, jo nekad nevarēja zināt, vai krava sasniegs galamērķi.”

Pirmā ar spriedumu pabeigtā tiesa notika Daugavpilī 2023. gada 14. aprīlī, kurā tiesnese Geļena Simoņuka sodīja kādas importētājas SIA valdes locekli ar 6200 eiro lielu naudas sodu par mēģinājumu pārkāpt ES noteiktās sankcijas. 

Lietotie koka sliežu gulšņi pavadzīmē tikuši uzrādīti kā saliekamas koka būvkonstrukcijas malkas novietnei. Tiesā noskaidrojās, ka līgums par gulšņiem noslēgts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet kravas piegādes brīdī sankcijas jau bija spēkā, tāpēc mānīšanās ar nosaukumu. Šī lieta nekādi neizskatās pēc paraugprāvas, kuras lēmumam vajadzētu vājināt agresīvās Krievijas kaujas spējas.

Sekojošās izskatītās tiesu lietas raksturo ātri pārcirstas informatīvā kara saites. 2022. gada janvārī kādas SIA līdzīpašnieks izmantoja saturu, kas iegūts no Krievijas Federācijas mediju uzņēmuma, pateicoties citas SIA licencei. Šī prakse tika pārtraukta un abu SIA īpašniekiem piemērots naudas sods 25 000 eiro katram, liecina anonimizētais tiesas spriedums.

2023. gada februārī kāda persona veica redaktora darbu Krievijas valsts ziņu aģentūrai, par ko šeit nopelnīja 140 stundas sabiedriskā darba. Pērn oktobrī kāda persona veidoja materiālus par sabiedrībā aktuālām tēmām Baltijas valstīs, kurus pasūtīja Krievijas valsts ziņu aģentūra un kurus izvietoja pasūtītāja finansētās interneta vietnēs.

Arī pārējās tiesu lietas neliecina par nopietnām ekonomiskām sankcijām.

Kādi ir konstatētie “būtiskie kaitējumi”, par ko soda pēc 84. panta otrās daļas? Kāds uzņēmums ilgstoši no Baltkrievijas saņēma gāzes balonus un ventiļus, taču 2022. gadā kārtējo pārskaitījumu nobloķēja banka. 

Tiesa uzņēmuma valdes locekli sodīja ar 12 400 eiro, bet no uzņēmuma piedzina 24 800 eiro, konfiscēja mantu par 9500 eiro un uz gadu liedza veikt darījumus ar Baltkrieviju.

Vēl viena lieta, kur kādas SIA valdes loceklis uzņēmumam piederošu automašīnu “Bentley Mulsanne Speed” 112 553 eiro vērtībā nogādāja Krievijā un nodeva lietošanā tās pilsonim. Eiropas Savienībā ir noteikts, ka luksusa preces, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro, aizliegts tieši nodot jebkurai fiziskai personai Krievijas Federācijā. SIA valdes loceklim piemēroja naudas sodu 62 000 eiro, bet no SIA piedzina bentlija vērtību.

Savākt pierādījumus nespēj

Minētās tiesu lietas pagaidām nepierāda sistemātisku un mērķtiecīgu sankciju apiešanu. Nav šaubu, ka dažādas shēmas pastāv, taču muita lielākoties tās spēj atklāt un uz aizdomu pamata ilgstoši aizturēt konkrētas kravas, taču savākt pierādījumus shēmu esamībai vēl nav spējusi. Arī tiesās vēl nav nevienas lietas par sankciju pārkāpumu, ko īstenotu personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (Krimināllikuma 84. panta trešā daļa). Kara trešajā gadā tas jau ir nevarīgi.

Muitas lietu jurists K. Petruss norāda, ka sankciju lietas pēc piekritības būtu jāizmeklē Valsts drošības dienestam, kā tas to darot Valmierā, izmeklējot finiera kravu no Kazahstānas, 

bet, ņemot vērā, ka tā struktūrvienības uz valsts robežas neatrodas, pārkāpumus pēc Krimināllikuma 84. panta robežpunktos deleģētas izmeklēt VID Muitas un nodokļu pārvaldes struktūrvienības. Droši vien muitai būtu vieglāk, ja eksports uz Krieviju būtu liegts pavisam, ko netieši atzīst VID pārstāvis Raimonds Zukuls: “Iepriekš ierobežojumi un aizliegumi ir bijuši mūsu darba kārtība, bet nevar salīdzināt mērogu, kas pēc kara sākšanās nācis klāt. Tas mainījis muitas ikdienas darbu. Muitas loma numur viens tagad ir sankcijas. No katrām desmit kontrolēm uz robežas piecas ir saistītas ar sankcijām (2022. gadā bija vēl vairāk – pat septiņas).”

Pilnīgs tirdzniecības aizliegums uz Krieviju un Baltkrieviju apdraudētu ES valstu ekonomiku, tāpēc nav gaidāms tāds lēmums. Tikmēr aizdomīgās kravas tiek aizturētas un uzņēmēji, kas sadarbojas ar šīm augsta riska valstīm, nekad nevarēs būt droši par to, ka krava sasniegs galamērķi.

“Ar sankciju ieviešanu uzņēmēji, protams, ir zaudētāji,” vērtē K. Petruss.

“Lai nenonāktu konfliktā ar varasiestādēm, var viegli pārbaudīt preces pēc kodiem. Var pārbaudīt, vai sadarbības partneri nav sankciju sarakstā. Var viegli saņemt konsultācijas. Daudzi man zināmi uzņēmēji, it īpaši transporta kompānijas, ir uz pastāvēšanas robežas. Bet jāsaprot, ka mēs nedrīkstam pieļaut agresorvalsts attīstību ar savām preču piegādēm. Kopsavelkot: zaudējumi ir, bet tas ir sekundāri. Primāri ir aizstāvēt valsts intereses.” Jā, arī viņš nešaubās, ka ir gadījumi, kad kravas neaiziet līdz galamērķim. “Man uzticētās kravas saņēmējus pārbaudu.”

Kā apiet sankcijas

• Sagatavoti dubultie pavaddokumenti. Katrā komplektā norādīts cits galamērķis ar atšķirīgu informāciju par saņēmēju un piegādes adresi, kas apliecina, ka patiesībā prece tiek izvesta uz Krieviju.
• Mainīti preču kodi. Preces apzīmēšanai tiek izmantoti neatbilstoši kombinētās nomenklatūras preču kodi.
• Samazināta vērtība luksusa precēm. Ir aizliegts pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt luksusa preces, kuru robežvērtība pārsniedz noteiktu summu, piemēram, vieglajiem automobiļiem 50 000 eiro.
• Atšķirīgais sankciju režīms Krievijai un Baltkrievijai. Ir virkne preču, kas ir sankcionētas Krievijā, bet tās legāli drīkst vest uz Baltkrieviju. Vairāk nekā 8000 deklarāciju bijušas tādas, kuru preces uz Krieviju nelaistu, jo nedrīkst, bet uz Baltkrieviju viss ir legāli, atbilstoši.
• Līgumi ar atpakaļejošu datumu. Sankciju pakotnēs kā izņēmumus pieļauj preču piegādi, ja līgums bijis noslēgts līdz sankciju pieņemšanas datumam.
• Pasta sūtījumos. Sankcionētās preces (piem., zeltlietas) pasta sūtījumos.
• Kontrabanda. Preces tiek slēptas legālā kravā. Automašīnu grīdā, jumtā, durvīs vai deklarētajās precēs noslēptas aizliegtās preces.
• Privātpersonu bagāža. Mazā daudzumā cenšas paņemt līdzi degvielu, alkoholu, cigaretes vairāk, nekā atļauts.

Avots: LR muita