Mediju sapieri: Briežus dārzā nemedīs, un mežos zāģēs mazāk

Raivis Šveicars / Latvijas Avīze

Maijā SIA “Rīgas mežiem” (RM) 11 gadus piederējusī kokzāģētava “Norupe” par sešiem miljoniem eiro tika pārdota kokapstrādes un mežsaimniecības uzņēmumam “Stiga RM”.

Īsi pēc tam ar atklātu vēstuli nāca klajā “Norupes” darbinieki, iebilstot pret kokzāģētavas plānoto likvidāciju un darbinieku atbrīvošanu no darba. Pārdošanas procesā darbiniekiem solīts, ka darba vietas tiks saglabātas. Vai darbinieki piemānīti? Vai kokzāģētavas slēgšana tomēr ir loģisks solis?

Jauns darba devējs, citi noteikumi

Par ko ir neapmierināti “Norupes” darbinieki? Anonīmajā vēstulē teikts, ka pirms pārdošanas “Rīgas mežu” pārstāvji norādījuši, ka darbinieku intereses tiks ievērotas gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Zāģētavas pircējs turpināšot gan darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, gan ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.

“Mēs kā darbinieki tam noticējām, jo to apstiprināja arī kokzāģētavas vadība, atsaucoties uz valdes solīto. Pēc tam mums visiem bija piespiedu kārtā “palūgts” tūlīt izņemt visu aktuālo atvaļinājumu. Pēc atgriešanās no atvaļinājuma tikām nosūtīti strādāt uz kapitālsabiedrībai piederošo “Norupes kokaudzētavu” Ogrē, neskatoties, kādus darba pienākumus pildījām kokzāģētavā. Argumenti bija, ka tas ir uz laiku, kamēr kapitālsabiedrību pārņem jaunais īpašnieks. 

Savukārt jau pēc vairākām dienām sagaidīja nākamā “Rīgas mežu” valdes “cūcība” – visiem tika pateikts, ka turpmāk darba vieta neatradīsies Ogrē, kokzāģētavā, bet būs jābrauc strādāt uz Kuldīgu, 

darbs būs vairākās maiņās, tostarp nakts maiņās. Protams, šie jaunie darba nosacījumi ar “iebiedēšanas” taktiku radīja neapmierinātību, jo, pirmkārt, mūsu ģimenes pārsvarā dzīvo Ogres tuvumā, Rīgā un Pierīgā. Otrkārt, līdz šim mūsu darba apstākļi paredzēja normētu 8 h darbadienu no pirmdienas līdz piektdienai.”

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsvēra, ka vēstulē teju viss ir nepatiess, izņemot to, ka pēc pārdošanas daļa zāģētavas darbinieku nav turpinājuši darbu. “Bet tas arī nav vairs mūsu jautājums – kādas bija viņu un “Stiga RM” sarunas pēc pārdošanas. Mums bija svarīgi, lai visi darbinieki ar nepārtrauktu darba stāžu, uzkrātiem atvaļinājumiem, apdrošināšanām utt. vienā dienā ir mūsu pārziņā un otrā dienā bez pārtraukuma ir otrā uzņēmumā.”

Jau pārdošanas brīdī bijis zināms, ka “Stiga RM” nesaglabās kokzāģētavu, tās vietā būvējot jaunu ražotni. “Uzņēmums paplašina savu darbību, un tuvāko gadu laikā esošās kokzāģētavas vietā taps jauna, moderna, tehnoloģiski attīstīta ražotne, nodrošinot labi apmaksātas darba vietas Ogres un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Šī būs vieta, kur Latvijā iegūta koksne tiks pārstrādāta augstvērtīgos eksporta produktos, ar kuriem varēsim lepoties un nest Latvijas vārdu pasaulē,” pēc pārdošanas sacīja “Stigas RM” valdes loceklis Jānis Osis.

Kāda ražotne taps kokzāģētavas vietā, pagaidām nav zināms. Tāpat arī nav zināms, vai vecā kozāģētava tiks nojaukta, vai kāda no ēkām tomēr tiks saglabāta. Skaidrs nav arī tas, kāpēc “Stigai RM” vajadzēja tieši šo teritoriju. Vai zeme līdzīgā teritorijā, bet bez ēkām nebūtu lētāka par sešiem miljoniem? 

Diemžēl “Stigas RM” pārstāvji, ieskaitot īpašnieku Andri Ramoliņu, atteicās no intervijas ar “Latvijas Avīzi”, sakot, ka šobrīd neesot īstais laiks, lai komunicētu par nākotnes plāniem.

Kropļoja konkurenci

Lai labāk izprastu “Norupes” pārdošanu, jāsāk ar vēsturi. Jau kopš RM dibināšanas 2008. gadā par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuva Aivars Tauriņš, kurš amatā atradās visu Nila Ušakova valdīšanas laiku. Lai gūtu papildu ienākumus, 2013. gadā tika pabeigta kokzāģētavas būvniecība ar mērķi pārstrādāt sev piederošajos Rīgas mežos esošos neliela izmēra skujkoku baļķus.

2017. gada beigās kokzāģētavas nākotni ietekmēja Valsts kontrole (VK), revīzijā uzsverot, ka RM kā pašvaldības kapitālsabiedrība nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, jo uzņēmumam ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie pieejami privātajiem uzņēmumiem brīvajā tirgū. Turklāt kokzāģētava nemaz nestrādātu ar peļņu, ja tai nebūtu pieejami pašam uzņēmumam piederoši baļķi. Tāpat secināts, ka uzņēmums divu gadu laikā būtu varējis nopelnīt par trim miljoniem eiro vairāk, ja apaļkokus pārdotu brīvā tirgū kokrūpniekiem, nevis tos pārstrādātu.

Arī Konkurences padome tolaik norādīja, ka valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām uzņēmējdarbībā jāiesaistās tikai tad, ja tirgū ir kādas nepilnības un privātais sektors nevar nodrošināt preces un pakalpojumus.

Lieki piebilst, ka kokzāģētavu Latvijā ir gana daudz un dēļu ne tikai pietiek, bet ir to pārprodukcija.

Četrus gadus pēc VK ziņojuma krita valdes priekšsēdētājs Tauriņš un cits uzņēmuma valdes loceklis Juris Buškevics, kas vairāk saistīts ar varas maiņu Rīgas domē nekā ar kritiskajiem ziņojumiem. Kāds anonīms ziņotājs norādījis uz jauniešu izglītības programmas “Zaļā klase” lielajiem tēriņiem, minot, ka briežu dārzā esošo divu ēku būvniecībā, projektēšanā un aprīkošanā iztērēts vairāk nekā miljons eiro. Biroju ēka pabeigta vēl Tauriņa laikā, bet otra – amatu māja – tika pabeigta 2023. gadā jau jaunās valdes laikā. RM valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta, ka amatu mājā speciāli atstāta metāla sija, kur bija paredzēts karināt kautķermeņus, lai notek asinis. Blakus bija paredzēta saldētava.

Kautķermeņus? Jautājumus izraisīja arī tur esošais briežu dārzs, kuru 2004. gadā izveidoja ar tā laika Rīgas mēra Gundara Bojāra svētību. 2008. gadā to pievienoja “Rīgas mežiem”. Pats Aivars Tauriņš vairākkārt medijiem norādīja, ka īsti nesaprot, kāpēc briežiem jāatrodas uzņēmuma pārraudzībā. Daudzi uzskatījuši, ka amatu māja bijusi plānota mednieku kolektīvu vajadzībām, kuras tur rīkojušas briežu medības. Rīgas domes auditā atklāts, ka ēku bija paredzēts aprīkot ar virtuves iekārtu, plīti, tērauda galdiem un vinču līdz 500 kg smagu dzīvnieku ķermeņu pacelšanai. 

Kā pārliecinājās arī “Latvijas Avīze”, viena no ēkas telpām ir izflīzēta ar notekcauruli telpas vidū. Virs galvas – metāla sija. Blakus – noliktavas telpa un telpa, kur bija paredzēta saldētava.

Kokzāģētavu nesaglabās

Kokzāģētavas pārdošanu jaunā RM valde ar Anitu Skudru priekšgalā un 2021. gadā ievēlētā uzņēmuma padome pamatoja ar VK ziņojumu, kā arī zāģētavas nespēju pelnīt. Šogad pavasarī kļuva zināms, ka “precinieks” ir atrasts – kokapstrādes un mežsaimniecības uzņēmums “Stiga RM”, kas pieder neviennozīmīgu slavu ieguvušajam miljonāram Andrim Ramoliņam. Uzņēmums galdā licis sešus miljonus eiro, pārtrumpojot pārējos septiņus interesentus, kurus “Rīgas mežu” nolīgts konsultants SIA “KPMG Baltics” atrada nevis izsolē, bet uzrunājot katru interesentu atsevišķi. Vai šāds pārdošanas process bija labāka izvēle par izsoli?

Pēc Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidenta Andra Grafa domām, izvēlētā metode bijusi pamatota. “Būtiski, ka ar šādu pieeju ir arī nodrošināta individuāla pieeja sadarbībā ar katru potenciālo investoru un mazināts risks, ka daļa potenciālo investoru nav gatavi sniegt savu piedāvājumu nepietiekamas informācijas pieejamības dēļ vai kādu citu bažu dēļ, kuras nebūtu iespējams risināt klasiskas publiskas izsoles procesā.” Grafs uzskata, ka izsole šajā gadījumā, iespējams, pat samazinātu potenciālo investoru interesi un arī darījuma cenu.

“Gan pārdevējs, gan konsultants ir ieinteresēts iegūt maksimāli lielu darījuma summu, jo atlīdzības apmērs konsultantam parasti ir atkarīgs no darījuma rezultāta.”

Par sešiem miljoniem pārdots viss “Norupes” bizness, to nedalot daļās, tomēr ražotne pārdota bez garantētiem izejvielu piegādes līgumiem.

Kokzāģētavu gribēja attīstīt

Kokzāģētavas bijušais direktors Jānis Stankevičs sarunā ar “Latvijas Avīzi” atceras, ka tolaik daži ietekmīgi nozares spēlētāji bijuši gatavi likt galdā desmit miljonus eiro. “Ceļš ir asfaltēts līdz pašai ražotnei, ir “Augstsprieguma tīkla”, nevis “Sadales tīkla” pieslēgums. Ilgtermiņā izdevīgi.”

Stankevičs stāsta, ka uzreiz pēc jaunās uzņēmuma valdes atnākšanas bijis skaidrs tās uzdevums. “Likvidēt, pārdot. Konkrēti kam. Pierādīt to, protams, nav iespējams. “Stigai” kokzāģētavu vajadzēja principa pēc. Kādreiz uz to objektu skatījās “PATA”. Labi zinājām, ka Valsts kontroles ziņojumu pasūtīja tieši “PATA”. 

Tagad gan viņiem tā finansiālā situācija nav tik laba un pagāja nost no iegādes. Paņēma “Stiga” un Ramoliņš, kurš, kā zinām, ar “PATA” vienā telpā atrasties nevar.”

Anita Skudra sarunā norādīja, ka zāģētavas zāģis bijis vecs un neefektīvs, ar 42–46% efektivitāti. Zāģētavā varēja zāģēt tikai noteiktas dimensijas mazo apaļkoku diametrā līdz 25–27 cm. Skudra atzīst, ka zāģētavai nav izdevies līdz galam atrast arī savu vietu tirgū. “Ne līdz galam spējām noķert tirgu un pārdot par cenu, kādu tirgus prasa. Mums ir arī savi ierobežojumi – drīkstējām izmantot tikai savu izejvielu. Diezgan neattīstīts veidojums, kas visu laiku prasīja ēst neatkarīgi no tā, vai mums bija ko dot vai nebija,” saka Skudra. Zāģētavas zaudējumu apmērus gan uzņēmumā neatklāj.

2022. gadā veikts arī zāģētavas izvērtējums, kurā apstiprinājies, ka būtu nepieciešamas vismaz četru miljonu investīcijas. 2021. gadā ievēlētās uzņēmuma padomes lēmums bija skaidrs – ražotne jāpārdod.

“Bija skaidri redzami biznesa cipari, kuri bija mīnusā, un tas nebija pieņemams, ka pēc būtības izsaimniekojam rīdzinieku naudu. Mūsu lielākais uzdevums ir strādāt biznesā tā, lai varētu gūt peļņu un samaksāt dividendes. Pēdējos divus gadus esam arī to darījuši. Pēdējos gados esam bijuši viens no lielākajiem dividenžu maksātājiem Rīgā,” saka Skudra, piebilstot, ka pirms tam RM dividendes nemaksāja. 

Vai iepriekšējās vadības laikā dividendes tiešām nav maksātas ne reizi, nevaram apstiprināt, bet domes revīzijā tika secināts, ka uzņēmums tiek dotēts no pašvaldības puses.

Kopš 2022. gada uzņēmums dividendēs pilsētai samaksājis 6,5 miljonus eiro.

Jāpiebilst, ka kokzāģētavas jaudu palielināšana neapšaubāmi nozīmētu koku izciršanas apjomu pieaugumu, lai nodrošinātu zāģētavas neapstāšanos. Saruna ar Anitu Skudru liek noprast, ka apjomīga mežu izciršana nav uzņēmuma plānos.

Summa – par mazu, objektīva vai par lielu?

Anita Skudra, skaidrojot darījuma summu, norādīja, ka ir pateicīga tirgus situācijai un lielajai konkurencei. “”Stigai RM” Kuldīgā ir saplākšņa rūpnīca, kam savu rūpnīcu blakus atvēra “Latvijas Finieris”. Zināms, ka “Latvijas Finierim” arī Rīgā ir spēks un “Stigai RM” vajadzēja nostāties blakus “Latvijas Finierim”

Tirgus apstākļos esam ieguvēji – pircējs ļoti vēlējās šo darījumu un piedāvāja labākos nosacījumus. Nosacījums bija, ka pārdodam visu biznesu, 

nevis iztirgojam pa daļām “verķi”, nekustamo īpašumu utt. Svarīgs noteikums gan bija, ka darījumā nedosim ilgtermiņa izejvielu iepirkumu līgumus. Pārdevām nepilnus 10 hektārus.”

Kopumā bijuši astoņi pretendenti, tostarp no Zviedrijas un Dānijas, kuri braukuši un īpašumus vērtējuši uz vietas. Visi interesenti pārstāvējuši mežsaimniecības nozari. “Manuprāt, darījums nebija ar politisku piesitienu. Tas bija visām pusēm izdevīgākais, jo nākamais piedāvājums bija būtiski zemāks. Par labu nostrādāja viņu savstarpējā konkurence, kas uzsita cenu. Katram varam piešūt kaut kādu politisko piesitienu, ja gribam taisīt intrigas un baumas,” saka Skudra. Citi interesenti un piedāvātās cenas atklātas netiek.

Brieži – medībām vai izglītībai?

Vienlaikus ar “Norupes” kokzāģētavas pārdošanu “Rīgas mežiem” izdevās tikt vaļā arī no briežu dārzā esošajiem briežiem. RM vadība norāda, ka briežu dārzs bijusi kā medību īpašā teritorija augsti stāvošām personām. 

Uz medību esamību norāda tas, ka mirklī, kad brieži pārvesti pie jaunā saimnieka, to skaits bijis 48, bet pieaicinātie eksperti norādījuši, ka 20 gadu laikā to skaitam vajadzēja tuvoties tūkstotim. 

“Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka teritorijā atradušies arī masti, no kuriem veikt novērošanu un medības. Tāpat 2016. gadā tika noslēgts līgums, ar kuru “Rīgas mežu” mednieku kolektīvam, biedrībai “Rīgas meži” uz 30 gadiem medību tiesībām iznomāti 17 588 hektāri meža (105 zemes gabali), tostarp arī briežu dārzs 100 hektāru platībā. Starp biedrības dibinātājiem ir arī Juris Buškevics, kurš bija “Rīgas mežu” uzņēmuma valdē no 2012. līdz 2021. gadam, kad viņu atbrīvoja vienlaikus ar Tauriņu. Ar “Latvijas Avīzi” Tauriņš ir gatavs aprunāties, bet pēc tam, kad būs noslēgušās visas viņa tiesas prāvas ar bijušo darba vietu. “Latvijas Avīzei” zināms, ka tiesā Tauriņš panācis savu, bet “Rīgas meži” lēmumu pārsūdzējuši.

Briežu dārza stāstā skaļu sabiedrības reakciju izpelnījās šī gada sākumā “Rīgas mežu” veiktais uzsaukums medību kolektīviem par potenciālu briežu izšaušanu. Neviens medību kolektīvs gan neatsaucās, taču, pateicoties ažiotāžai, atsaukusies kāda zemnieku saimniecība no Vidzemes, kura briežus uzņēmusi savos mežos. Uzņēmumā taisnojas, ka uz izsolēm neviens neatsaucās. Tad gājuši tirgus izpētē tālāk ar medību tiesību izsolēm. Arī uz tām neviens nepieteicās. Tad sākās ogrēniešu aktivitātes, vācot pat parakstus pret briežu izšaušanu.

Skudra saka, ka brieži neesot bijuši čipoti, bijis reģistrēts tikai ganāmpulks, bet ne novietne, tāpat trūcis veterinārārsta. Šobrīd notiek briežu novietnes žoga demontāža. 

Briežu uzturēšana ik gadu izmaksājusi 30 000 eiro.

Briežu dārza idejas autors Gundars Bojārs sarunā ar “Latvijas Avīzi” norāda, ka viņam ir žēl par briežu dārza likvidāciju. “Tas, ka Rīgai pieder meži, uzliek arī zināmus pienākumus un ne tikai saimnieciskus, iegūstot maksimālo resursu no mežiem. Ir arī emocionālais, audzinošais faktors, pienākums kaut ko atgriezt dabā. Briežu dārzs bija paredzēts skolēniem, kā arī lai vairotu faunu. Ļoti žēl, ka mūsdienu sabiedrība un arī pašvaldības iestādes iet tīri pragmatismā. Manuprāt, šis nebija pareizais risinājums. Vajadzēja saglabāt kā sabiedrisku objektu. Ja netika paši galā, varēja paņemt kādu privātu operatoru, kas prot to darīt,” uzskata bijušais Rīgas mērs.

Tagad teritorijā ir vides izglītības centrs “EkVidO2”, un to plānots atstāt tikai vides izglītībai un rekreācijai, kur tiks aicināti bērni un studenti, tāpat tiks rīkoti uzņēmumu saliedēšanās, ilgtspējas pasākumi. Rudenī teritorijā tiks atklāts arī orientēšanās poligons. 

“Skaidrs, ka attīstība ir sarežģīta, jo nomaļa vieta, no acīm nost. Ar sabiedrisko transportu atbraukt nevar, bet skolām autobusi izmaksā 240–450 eiro, un pašvaldības ne vienmēr to var nosegt un vecākiem vienmēr jāpiemaksā.”

Rīgas “zaļās plaušas”

Līdz ar jaunās RM vadības atnākšanu mainījusies arī pieeja uzņēmuma mežu apsaimniekošanai, orientējoties uz ilgtspēju. Uzņēmuma darbības plāns paredz samazināt cirsmu apjomus, taču nepieciešamību pelnīt neviens nav atcēlis.

“Mežs nedrīkst būt tikai industrijas un zāģeru balstītājs. Protams, mēs zināmā mērā paši esam zāģeri, tomēr mums ir svarīgi, kā mēs apsaimniekojam un kāds aiz mums paliek mežs nākamajām paaudzēm. Mežu īpašnieks var veiksmīgi strādāt, pelnīt naudu un ievērot bioloģiskās daudzveidības prasības. 

Mums mežs nav tikai baļķis, mežs ir arī zaļā vārna, atpūtas vietas un skaisti dabasskati, ekosistēmu pakalpojumi. Jau 2021. gadā veicām pirmos grozījumus savā mežu apsaimniekošanas plānā. 

Šobrīd strādājam tā, lai pēc meža izstrādes tiek saglabātas visas tajā esošās dabas un rekreācijas vērtības. Jā, mēs esam pārbaudījuši, ka mežs var nodrošināt peļņu, vienlaikus ievērojot vides prasības, kas bieži tiek aizmirstas publiskajā diskursā,” uzskata Skudra.

Viņasprāt, klimata pārmaiņas ir saistītas arī ar meža resursu izmantošanu. “RM ir gandrīz 63 tūkstoši hektāru mežu ap Rīgu, ko var saukt par galvaspilsētas “zaļo gredzenu”. Mūsu uzdevums ir saglabāt vienlaidus mežu, lai nav tā, ka vienu rītu cilvēki pamostas un ir tukšums ap māju. Tādēļ aizvien vairāk Pierīgā veidojam ainavu dizaina cirtes. Pētījumi liecina, ka vietās, kur nav koku, temperatūra ir par pieciem grādiem augstāka nekā vietās ar kokiem. Turklāt arī vecam kokam mežā ir sava vērtība un funkcija. Lai gan CO2 piesaiste tam nenotiek tādā pašā apjomā kā jaunam, tomēr mums ir vajadzīgas kritalas, ir vajadzīgas dzīvotnes. Tas viss veido ekosistēmu, kurā ir daudz savstarpēji saistītu dabas vērtību un elementu.” 

Kopumā uzņēmuma politikas maiņa nav pārsteidzoša, ņemot vērā, ka jaunā vadība nāca “Progresīvo” laikā, kuri vienmēr iestājušies par mežu izciršanas samazināšanu, cērtamo koku vecuma palielināšanu.

“Rīgas mežiem” ir arī sava stādaudzētava, kas atrodas turpat netālu no kokzāģētavas. Vai to arī nepārdos, ja sāks radīt zaudējumus? Skudra sola, ka stādaudzētava pārdota netiks, jo uzņēmumam tas ir stratēģiski svarīgs objekts. Tuvāko gadu laikā tās jaudu plānots audzēt. “Šobrīd strādājam pie trim attīstības scenārijiem, bet pamats būs balstīts uz eksportu. Šobrīd tai ir salīdzinoši augsta pašizmaksa, jo tehnoloģijas ir nokalpojušas un nepieciešamas modernākas iekārtas. Domājam par attīstību, lai var palielināt efektivitāti. Otrkārt, jāsabalansē tirgus pieprasījums un mūsu cenas piedāvājums, kā arī jāpalielina efektivitāte. Šobrīd radām 2,2 miljonus stādu gadā. 60% paliek mums, pārējo notirgojam vietējā tirgū.”

Mežu politikas sadursmes

“Rīgas mežu” stāstā ir skaidras sadursmes dažādos līmeņos – politiski, vadības līmenī un ekonomiski. Anonīmā vēstule ir tikai redzamākā šīs “vecās” un “jaunās” pieejas sadursmes izpausme. Saprotams, ka līdz ar zaļās ekonomikas un ilgtspējas piekritēju nonākšanu pie varas Rīgas domē krita arī RM vadība, kura, kā noprotams, būtu centusies palielināt kokzāģētavas “Norupe” jaudas, kas pavisam noteikti nozīmētu arī aktīvāku koku izciršanu, lai spētu “pabarot” kokzāģētavas zāģi. “Progresīvo” pārstāvji ne reizi vien iestājušies par cērtamo koku vecuma palielināšanu un kopumā cirsmu samazināšanu.

Nav noslēpums, ka esošā uzņēmuma vadība nāca ar tā laika Rīgas domes koalīcijas svētību, Rīgas mēram vēl esot Mārtiņam Staķim. Vai, nākamajās vēlēšanās mainoties koalīcijai, varam piedzīvot izmaiņas arī RM vadībā un stratēģijā? Mainoties partijām, to nevar izslēgt.

Līdz ar uzņēmuma ilggadēja vadītāja padzīšanu neizbrīna kolēģu centieni izgaismot jaunās vadības nesmukumus, aizstāvot “vecos”. 

Tā noticis teju visos kolektīvos, kurus skārušas asas pārmaiņas. Tomēr, apkopojot visus par un pret, kokzāģētavas pārdošana šķiet loģisks solis. Investīcijas četru miljonu apmērā, neesot drošiem par to, vai nozarei RM dēļus par pienācīgu cenu vispār vajag, būtu riskants solis. Grūti vien pateikt, vai “Rīgas meži” savā komunikācijā ar “Norupes” darbiniekiem bija pavisam atklāti, tomēr nevar pārmest centienus atbrīvoties no zaudējumus radoša objekta. Vai “Stigas RM” piedāvājums bija labākais? Neskaitot bijušā direktora sacīto par to, ka kokzāģētavas cenai bija jābūt augstākai, citu ticamu iemeslu tam nav, ņemot vērā, cik lielas investīcijas kokzāģētava prasītu tuvāko gadu laikā.

Ticamāka pat šķiet “Stigas RM” pārmaksāšana, zinot uzņēmuma īpašnieka Andra Ramoliņa naidīgās attiecības ar SIA “PATA” un tās īpašnieku Uldi Mierkalnu. Mums nav zināms, vai “PATA” bija viens no astoņiem uzņēmumiem, kuri bija “Norupes” pārdošanas procesa beigu fāzē, tomēr domājams, ka Ramoliņš bija gatavs pārsolīt jebkuru “PATA” piedāvājumu. Tāpat nevar nenovērtēt “Latvijas Finiera” izplešanos Kuldīgā – “Stigas RM” teritorijā, kas, iespējams, “Stigai RM” lika veikt agresīvu gājienu un doties tuvāk Rīgai. Katrā ziņā šādas konkurences cīņas nozarē ir tikai vēlamas.

Tikmēr ogrēniešiem un “Norupes” darbiniekiem jācer uz “Stigu RM” un tās plāniem zāģētavas teritorijā būvēt jau pavisam jaunu ražotni – modernāku, jaudīgāku, kvalitatīvāku, novadā nodrošinot jaunas darba vietas.