Foto: Shutterstock/Mākslīgais intelekts / Latvijas Mediji
Ivars Bušmanis / Latvijas Avīze
Telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgo intelektu sarunai pazīstamu cilvēku balsīs.
“Šodien saņēmu zvanu no nepazīstama mobilā tālruņa numura, paceļu un tur mans tuvs draugs raudot teic, ka viņam esot milzu problēmas – esot bijusi avārija. Tā notikusi viņa vainas dēļ, ir uzbraukts meitenei – pats tagad slimnīcā ar lauztām ribām… Es, protams, jau sakreņķējies, saku, ka šausmas – kā lai palīdz, jo pats šodien esmu ārpus Rīgas – Koknesē. No kreņķiem jau aizmirsts, ka zvans ir no sveša numura. Draugs saka – steidzami vajag 25 tūkstošus eiro, lai netiktu ierosināta krimināllieta. Te nu man uzreiz skaidrs, simtiem reižu dzirdēts un lasīts. Pasaku – tūlīt atzvanīšu! Bet uzreiz zvanu draugam – izrādās, viņam viss kārtībā. Vēl neesmu pabeidzis runāt ar draugu, redzu ienākošu zvanu no cita nepazīstama mobilā numura. Paceļu. Atkal “draugs” ar izmisuma pilnu un pārmetošu balsi – “kāpēc tu met nost klausi, man tādas milzīgas problēmas”! Es atbildu – tūlīt šie abi mobilie numuri tiks nodoti policijai. Zvans pārtrūkst.
Pats briesmīgākais – no abiem numuriem zvanīja “draugs” mana reālā drauga balsī!”
Tā par sestdien saņemto zvanu sociālajā vietnē “Facebook” dalās Jānis Karalis, nodibinājuma “Kokneses fonds” valdes loceklis, tas ir, visiem zināmā “Likteņdārza” vadītājs.
Kaut gan Jānis Karalis savu mobilo sakaru operatoru “Biti” sazvanīja tikai vakarā (pēc 15 minūšu mūzikas klausīšanās autoatbildētājā), tur “gan pateicās, gan palūdza nosaukt abus numurus, cikos zvanīts, un pastāstīja, ka šāda shēma izplatās ASV”.
Signalizācija ieslēdzas pirms ugunsgrēka
Pirmdien “Bite Latvija” izplatīja preses paziņojumu, ka telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgo intelektu sarunai pazīstamu cilvēku balsīs, un minēja iepriekšminēto gadījumu. “Jā, mākslīgā intelekta rīkiem itin veiksmīgi izdodas atdarināt konkrēta cilvēka balsi angļu valodā, taču latviešu valoda vēl klibo,” “Latvijas Avīzei” saka Reinis Pudāns, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs. Jāpiebilst, ka
jau janvārī “Bite Latvija” aicināja iedzīvotājus būt uzmanīgiem, jo esot jauns telefonkrāpniecības veids – robotzvani latviešu valodā, kas tiek veikti, izmantojot mākslīgā intelekta balss klonēšanas tehnoloģiju.
Toreiz Valsts policijai gan neizdevās savākt pierādījumus par mākslīgā intelekta izmantošanu krāpniecībā. Arī šoreiz policija un “Bites” drošības eksperts šaubās, vai izmantots mākslīgais intelekts.
Līdz šim citi operatori – ne LMT, ne “Tele2” – nav saņēmuši no klientiem sūdzības par atdarinātu tuvinieku balsi. Vai trauksme sacelta velti? Noteikti ne. Lielajās svešvalodās šāda krāpniecība itin izplatīta. Jau tas vien, ka “Bitei” ar jauno telefonkrāpšanas apkarošanas risinājumu jūnijā tika bloķēti 10 tūkstoši aizdomīgu zvanu, bet jūlijā – jau 20 tūkstoši, liecina par krāpnieku aktivitāti.
No kurienes ir bijuši šie zvani? Par potenciāli aizdomīgiem “Bite” uzskata zvanus, kas maskēti par Latvijas numuriem, “Latvijas Avīzei” atklāj Reinis Pudāns. Pirmkārt, izsaukumus no Latvijas mobilo un fiksēto tīklu numuriem, kas nav piešķirti lietošanai nevienam operatoram, piemēram, 11111 vai kas nesākas ar 2 vai 6. Otrkārt, izsaukumus no “Bite Latvija” mobilā tīkla numuriem, kas tiek veikti no ārvalstīm, bet kas, pēc sistēmas datiem, neatrodas ārvalstīs. Treškārt, izsaukumus no Latvijas fiksēto tīklu numuriem, kas tiek veikti no ārvalstīm, piemēram, krāpnieki šādi no ārzemēm zvanīja it kā no “Swedbankas” fiksētā numura. Sākotnēji izmantoja arī 112 un policijas numurus, kas ātri tika novērsts.
Ja ienāk zvans no ārzemēm, Latvijā katrs operators pārbauda savus numurus, vai tie tiešām atrodas ārzemēs, bet… nepārbauda un arī nespēj pārbaudīt citu operatoru klientu zvanus.
Visvairāk krāpniecisko zvanu šādi ienākot caur “Tet” un “Tele2”.
Arī LMT ir izstrādājis sistēmu, kas bloķē krāpnieciskos zvanus no ārzemju numuriem un Latvijas numuriem, kuri nav piešķirti nevienam lietotājam, kā arī ieviesis aizsardzību pret mēģinājumiem izmantot oficiālo iestāžu un banku numurus krāpnieciskiem zvaniem. “Mēs veidojam iniciatīvu, lai pārējie operatori pievienotos mūsu idejai par vienotu datu bāzi (līdzīgi kā “numuri.lv”), kur tiešsaistē būtu atrodami visi numuri, kas ir aktīvi, un arī tie, kas ir viesabonēšanā (krāpnieciskie zvani sākotnēji ienāk no ārzemju kanāliem),” atklāj Valdis Jalinskis, LMT sabiedrisko attiecību daļas vadītājs.
Igaunijā ar likumu jau ir noteikts, ka tas jādara. Lietuva sekos nākamā gada sākumā. Bet Latvijas regulators –Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija – tālāk par apspriedēm nav ticis.
Vienīgais, ko nevarēs novērst regulators un mobilie operatori – interneta zvanu ienākšanu: “WhatsApp”, “Telegram” un citās lietotnēs sarunas ir šifrētas un nav operatoru varā novērst krāpniecību,
norāda Valdis Jalinskis. “Tad galvenais ir saglabāt kritisko domāšanu.”
Kur dabūt drauga balsi?
Jau vairākus gadus dzird dažādus atgadījumus ārzemēs par veiksmīgiem balss atdarinājumiem. Tā sauktie dziļviltojumi pašlaik tiek izmantoti politiskajā cīņā, piemēram, tagad pirms vēlēšanām ASV prezidentam Džo Baidenam ieliekot mutē vārdus, ko viņš nav teicis, vai arī publicējot atbalstu Donaldam Trampam no cilvēkiem, kas tādu nav pauduši. Tās ir lielas politiskās likmes, taču ikdienā balss viltojumi vairāk tiek izmantoti naudas izkrāpšanai.
Pērn kāds krāpšanas apkarošanā specializējies advokāts Gerijs Šildhorns gandrīz pats kļuva par upuri. Viņš savu stāstu uzticēja “CBS News”. Zvanījis viņa dēls Brets: “Tēt, man ir nepatikšanas, es iekļuvu autoavārijā. Domāju, ka lauzu degunu. Ievainoju grūtnieci. Mani arestēja, es esmu cietumā. Tev man jāpalīdz!” Gerijs ne mirkli nešaubījās, ka tas ir viņa dēls. Turklāt divu minūšu laikā viņam vēl piezvanīja viņa advokāts un tiesas ierēdnis, kas apstiprināja notikušo.
Braucot uz banku pēc 9000 dolāriem skaidrā naudā, viņš vēlreiz piezvanīja dēlam. Tad sapratis, ka dēlam viss kārtībā un ka viņu uzrunājuši krāpnieki.
Tā kā Gerijs Šildhorns nebija zaudējis naudu, kriminālprocesu neierosināja, savukārt krāpniekus noķert neizdevās, jo viņi bija izmantojuši telefonus ar priekšapmaksas kartēm.
Ar jebkuru interneta pārlūka meklētāju pāris sekundēs var atrast dažādus piedāvājumus balss atdarināšanai, piemēram, “ElevenLabs”, “Murf AI” vai “LOVO”. Tiem jāiesniedz tikai 30 sekunžu garš skaņas fails ar balss ierakstu, un pēc īsa mirkļa mākslīgais intelekts šādi radītajai balsij var likt nolasīt jebkādu tekstu. Par piecu ASV dolāru ikmēneša maksu. Balss ierakstu var paņemt no sociālo tīklu video vai arī ierakstot telefonsarunu. Tiesa, minētās vietnes prasa apliecinājumu, ka ir saņemta šo balsu īpašnieku piekrišana. Taču to var viegli apiet vai uzdot kā savu balsi. To ikviens no mums var pāris minūšu laikā.
Sarunāties reāllaikā jau ir sarežģītāk, bet to var veikt savienojumā ar “ChatGp” maksas versiju, negribīgi “Latvijas Avīzei” atklāj Reinis Pudāns. Arī numuru var ievadīt, kādu grib. Tādējādi tehniski jau ir iespējams piezvanīt drauga balsī no drauga tālruņa numura. “Tehnoloģijas ļauj kādā centrālē kā zvanītāju ielikt jebkuru numuru, bet tas prasa ļoti lielus ieguldījumus,” piezīmē Valdis Jalinskis.
“Runājot par šo konkrēto gadījumu, tas ir ļoti sarežģīts un resursu ziņā dārgs krāpniecības veids, jo ir nepieciešams gan attiecīgais mākslīgā intelekta (MI) risinājums, kā arī jāiegūst balss ieraksts,
ko sintezēt, un, piemēram, drauga vai kāda ģimenes locekļa telefona numurs. Teorētiski balss ierakstus var iegūt sociālajos tīklos, jo cilvēki dalās ar saviem video, kur dzirdama viņu balss. Taču šis, visticamāk, ir vienkāršākais elements šajā krāpniecības shēmā, jo vēl ir jāiegūst attiecīgie telefona numuri, proti, lai zvanu saņēmējs būtu persona, kurš MI sintezētajā balsī atpazīst kādu savu draugu vai radinieku,” komentē Oskars Fīrmanis, “Tele2 Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs.
Vai tas ir tik grūti? Paša Jāņa Karaļa telefona numuru ātri vien atradu “Likteņdārza” interneta vietnē un viņu pēc tā sazvanīju. Bet kā dabūt drauga balsi? “Draugs tik tiešām zvanīja teju raudošā balsī, un tādu viņu vienreiz dzīvē biju redzējis. Zvana laikā neradās šaubas, ka tas ir viņš. Tas, ka zvanīja no sveša numura, nemulsināja. Nelaimē gadās situācijas, kad nākas zvanīt no citiem numuriem. Tikai tad, kad sāka prasīt 25 tūkstošus, kļuva aizdomīgi,” man saka Jānis Karalis.
Jāpieņem, ka no “Facebook” krāpnieki jau iepriekš bija uzzinājuši Jāņa draugus. Vai drauga numurs arī atrodams internetā? Jā, viņš esot uzņēmuma vadītājs, kura numuru varot atrast mājaslapā, apliecina Jānis.
Un vēl kāda, šoreiz būtiska detaļa, kuras dēļ radās šaubas, vai izmantots mākslīgais intelekts. Konkrētais draugs, kurš it kā atdarināts, pēc tautības ir krievs, un zvans bijis krievu valodā. Šai valodā MI ir pietiekami attīstīts, lai balsi varētu ticami atdarināt.
Kā krāpnieki dabūja balss paraugu? Draugs Jānim apstiprinājis, ka tonedēļ viņam tiešām ir zvanījuši nezināmi ļaudis, bet viņš runājis īsi, faktiski pateicis, ka viņam nav laika runāt. Izskatās, ka ar to pieticis. Tāpēc Jānis Karalis brīdina:
“Lūdzu, uzmanieties paši un pabrīdiniet savus seniorus: ja kāds zvana jūsu balsī no nepazīstama numura, lai sarunu nekavējoties pārtrauc un pārzvana uz jūsu īstajiem numuriem, lai noskaidrotu situāciju!
Sargājam sevi un savus tuvos!”
Taču tuvākajā nākotnē var nākties uzklausīt krāpnieku zvanus no tuviniekiem, no viņu numuriem, tāpēc nākamajos krāpniecības mēģinājumos pretī mākslīgajam intelektam būs jāspēj likt pretī savs dabiskais intelekts: neizpaust pa tālruni sensitīvus datus, sarunās par naudu ar pazīstamajiem izmantot paroles, uzdot kontroljautājumus par abiem vien zināmām lietām.
