Viesturs Sprūde / Latvijas Avīze
Polijas sabiedriskā televīzija “Telewizja Polska” (TVP) nākamajā dienā pēc olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, 27. jūlijā, atstādinājusi no amata poļu skatītāju iecienīto žurnālistu un sporta komentētāju Pšemislavu Babjaržu par viņa izteikumiem, komentējot tiešraidi.
Viens no priekšnesumiem atklāšanas pasākumā bija, kad uz Sēnā peldošas platformas franču dziedātāja Žiljeta Armanē un pianists Sofians Pamārs izpildīja Džona Lenona (1940–1980) slaveno kompozīciju “Imagine” (“Iedomājies”). Polijas komentētājs P. Babjaržs to bija komentējis tā (citējot arī dziesmas vārdus): “Pasaule bez debesīm, tautām, reliģijas un vīzija par mieru, kas aptver visus. Tā ir komunisma vīzija, diemžēl.”
Notikums raisīja plašas diskusijas un radikāli atšķirīgas reakcijas pašā Polijā, kur vieni akceptēja televīzijas vadības lēmumu un piekrita, ka komentētājs izteicies nekorekti, bet citi bija sašutuši, nosauca to par cenzūru, jo Babjaržs neko nepareizu nav pateicis, tikai nosaucis lietas īstajos vārdos un ir pārspīlēta politkorektuma upuris. Līdzīgas atskaņas bija manāmas arī Latvijas sociālo tīklu vidē.
Politiskie zemteksti
TVP paziņojumā tika teikts, ka Babjaržs uz visu atlikušo Parīzes spēļu laiku tiek atstādināts no komentēšanas: “Savstarpēja sapratne, tolerance, izlīgums – tās ir ne tikai olimpiādes pamatidejas, tie ir arī pamatstandarti, pēc kuriem vadās jaunā Polijas televīzija. Neviens nepiekritīs, ka tie tiek pārkāpti.” Nedaudz vēlāk
kanāla “TVP Sport” vadītājs Jakubs Kvjatkovskis sociālajos medijos skaidrojis, ka “sportam jābūt brīvam no politikas” un, to neievērojot, Babjaržs nodevis viņam uzticēto sabiedriskā medija sporta žurnālista misiju.
Pirmdien, 30. jūlijā, ap 150 esošo un bijušo poļu olimpiešu, kā arī daļa TVP sporta kanāla darbinieku parakstīja atklātu vēstuli televīzijas vadībai, aicinot atjaunot Babjaržu darbā un atgādinot, ka viņš ir viens no labākajiem sporta komentētājiem valstī: “Pateicoties viņa darbam, skatītāji, kas seko viņa komentētajām disciplīnām, izvēlas TVP, nevis konkurējošos kanālus. Tāpēc mēs lūdzam Pšemislavu Babjaržu ziņot par olimpiskajām spēlēm Parīzē.” Vēstules parakstītāji uzsver, ka katram ir tiesības uz savu viedokli un citiem nav obligāti tam jāpiekrīt.
Polijas Valsts radio un televīzijas padomes vadītājs Macejs Švirskis paziņojis, ka notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai ar vēršanos pret komentētāju pārkāpta Polijas likumdošana, kas žurnālistam dod izteikšanās un viedokļa brīvību. Arī Polijas tiesībsargs Marcins Vjaceks pieprasījis paskaidrojumus TVP, uzsverot, ka žurnālista izteikšanās brīvību cita starpā aizsargā Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Krietnas emocijas izraisījušais stāsts, saukts par “sensacionālu”, turpinās.
Jāņem vērā, ka situācija Polijas sabiedriskajos masu medijos atspoguļo Polijas iekšpolitiskās cīņas,
kas īpaši asas kļuvušas pēc tam, kad poļu valdībā kopš 2015. gada toni nosakošos populistiskās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) konservatīvos nacionālistus 2023. gada oktobra parlamenta vēlēšanās gāza Donalda Tuska vadītie centristi. Protams, pēdējie ātri pārņēma kontroli pār valsts medijiem, kuros sāka pūst no konservatīvajiem atšķirīgi vēji. Un konservatīvie to nav aizmirsuši, laiku pa laikam politisko spēļu ietvaros apgalvojot, ka tieši viņu laikā masu informācijas līdzekļos valdījusi lielākā brīvība un tādas cenzūras nav bijis. “PiS” ir pilnībā nostājusies Babjarža pusē.
“Nezinu, kas komunisms ir”
“Imagine” ir viena no pazīstamākajām Lenona dziesmām, droši vien pati zināmākā, sarakstīta 1971. gadā Anglijā. Tā paša gada nogalē laista tautās, tā ātri uzkāpa popmūzikas topu augšgalā visā pasaulē. Nereti min, ka vārdu līdzautore vai iedvesmotāja bijusi viņa sieva, māksliniece Joko Ono.
Skaņdarba tekstā aicināts iedomāties “brālīgu pasauli” bez valstu robežām, bez privātīpašuma, kur visi dzīvo saticībā, bez reliģijas, debesīm un elles.
Dziesma pazīstama daudzu izpildītāju versijās, olimpiskajās spēlēs skanējusi arī agrāk un atzīta par tādu kā neoficiālu himnu mieram.
Jāatgādina, ka “Imagine” tapa ASV un Rietumu sabiedrībā – īpaši jaunatnē – nepopulārā Vjetnamas kara laikā. Lenons bija izteikts šī kara pretinieks
un brīvu uzskatu cilvēks ar anarhista piesitienu kā daudzi tā laika mūziķi. Sava utopiskā kreisuma un pacifisma dēļ Lenons noderēja PSRS ideoloģiskajā cīņā pret kapitālistiskajiem Rietumiem, tādēļ padomju zemē viņš bija starp tām Rietumu popmūzikas zvaigznēm, par kurām varēja atsaukties pozitīvi.
Vienlaikus miljonārs Lenons noteikti nebija komunisma vai PSRS iekārtas piekritējs. Dziesmā viņš atklāja savas ideālās pasaules vīziju. Intervijās mūziķis patiesi atzinis, ka pēc noskaņas to var uzskatīt par “varbūtēju komunisma manifestu”, bet tūdaļ arī piebildis, ka pats nepieder nevienai ideoloģiskai kustībai. 1972. gada sākuma intervijā britu žurnālam “New Musical Express” drīz pēc “Imagine” grandiozajiem panākumiem uz intervētāja aicinājumu pastāstīt par savu dzīves filozofiju, jo “daudzi no jūsu izteikumiem veidoti kā ekstrēmi kreisi vai komunistiski”,
Lenons paskaidrojis: “Tie varbūt ir līdzīgi komunismam, taču īstenībā es nemaz nezinu, kas īsti komunisms ir. Īstas komunistiskas valstis pasaulē neeksistē – jums jāsaprot, ka Krievija [PSRS] tāda nav.
Tā ir fašistiska valsts. Tas sociālisms, par ko runāju es, ir “britu sociālisms”, nevis kaut kas tāds, ko kaut kur varētu uztaisīt kāds dumjš krievs vai ķīnietis. Viņiem tas varbūt der. Mums labāk būtu [iedibināt] labu sociālismu šeit – britu sociālismu.”