Mediju sapieri. Neskaidrās hromosomas un kiberuzmākšanās

Māra Libeka / Latvijas Avīze

Alžīrijas boksere 25 gadus vecā Imane Helifa kļuvusi par Parīzes olimpisko spēļu čempioni boksā svara kategorijā līdz 66 kilogramiem un pēc šo sacensību noslēguma nolēmusi sākt jaunu cīņu, proti, par taisnīgumu, cieņu un godu.

Sportiste paziņojusi, ka iesniegusi sūdzību Parīzes prokuratūras īpašajai nodaļai, kuras uzdevums ir naida runu apkarošana tiešsaistē. Helifa apgalvo, ka pret viņu ir vērsta “pastiprināta kiberuzmākšanās”, portālam “AP News” sacījis sportistes advokāts Nabils Boudi. Savā paziņojumā viņš to raksturoja kā rasistisku un ar seksismu saistītu kampaņu pret bokseri. Tagad prokuroriem ir jāizlemj, vai sākt izmeklēšanu, informē “AP News”.

Olimpisko spēļu laikā Imanes Helifas vārds sociālajos tīklos, mediju publikācijās pasaulē, tajā skaitā Latvijā, tika daudz locīts – izplatījās dažādi radikāli pretēji viedokļi par to, vai Helifa ir vai nav sieviete. Vieni, ieraugot viņas ķermeņa aprises un vadoties no itāliešu pretinieces Parīzes olimpiskajās spēlēs bokseres Andželas Karīni sacītā, ka Helifas sitieni bijuši pārāk sāpīgi, bija pārliecināti, ka sportiste ir vīrietis. Jau tā saspīlētajai situācijai uguni piemeta arī Itālijas politiķi un sabiedriskās organizācijas, sašutumā norādot, ka Karīni būšot jācīnās pret transpersonu. Arī slavenā britu rakstniece Dž. K. Roulinga vietnē “X” pauda savu viedokli, izsakot sašutumu, kāpēc Starptautiskā Olimpiskā komiteja atļauj piedalīties bokserēm sacensībās, kuras iepriekš neesot izturējušas dzimuma atbilstības pārbaudi. 

“Noskatieties visu video un paskaidrojiet, kāpēc jums ir pieņemami, ka vīrietis publiski sit sievieti, tavai izklaidei. Tas nav sports,” rakstīja Roulinga. 

Bet citi norādīja, ka alžīrietei pasē ir ierakstīts, ka viņa ir sieviete un arī sievietēm varot būt augstāks testosterona līmenis.

Taču sākums šim skandālam meklējams jau 2023. gadā, kad Starptautiskā Boksa asociācija (SBA; International boxing association jeb IBA – angļu val.) pieņēma lēmumu minēto Alžīrijas sportisti, kā arī Taivānas bokseri Liņu Jutinu diskvalificēt no pasaules čempionāta. IBA nāca klajā ar paziņojumu – pārbaudē esot konstatēts, ka abas sportistes neatbilstot sieviešu sacensību atbilstības standartiem un ka viņām ir konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citām sievietēm. Lēmums par diskvalifikāciju esot pieņemts, balstoties uz diviem testiem, kas veikti abām sportistēm. Taču SBA nav atklājusi, kādi konkrēti testi veikti, vien amatpersonu atsevišķi izteikumi, ka abām bokserēm esot vīrišķās XY hromosomas un augsts testosterona līmenis. Jāpiebilst gan, ka 

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) neatzīst Starptautisko Boksa asociāciju tās pārkāpumu, skandālu un nesakārtotās organizācijas dēļ.

Tāpēc olimpisko spēļu boksa sacensības šobrīd ir SOK pārraudzībā un visi sacensību noteikumi un kvalifikācijas sistēma ir SOK ziņā. Rietumu pasaulē sašutumu arī izraisīja SBA lēmums 2022. gada pavasarī (kad notika pilna mēroga Krievijas karš Ukrainā) atcelt Krievijai un Baltkrievijai noteiktos ierobežojumus un ļaut tās sportistiem piedalīties sacensībās, pārstāvēt savu karogu un himnu. SBA prezidents ir Krievijas pārstāvis, pietuvinātais Umars Kremļovs, un izskan arī viedokļi, ka Starptautisko Boksa asociāciju patiesībā kontrolē Krievija.

Pretrunīgi skaidrojumi

Diskusijām vēršoties plašumā, Starptautiskā Boksa asociācija šā gada 5. augustā Parīzē sarīkoja preses konferenci, kurā prezidents Umars Kremļovs un izpilddirektors Kriss Roberts mēģināja skaidrot iemeslus, kādēļ minētajām sportistēm dalība starptautiskās sacensībās bija liegta. Kremļovs preses konferencei bija pieslēdzies attālināti un runāja ar tulka starpniecību. Abi gan sniedza pretrunīgu informāciju par sportistu diskvalifikāciju.

“Sportistēm tika piemērota diskvalifikācija pasaules čempionātā, kas 2023. gadā norisinājās Indijā. Hromosomu testu rezultāti pierādīja, ka abas sportistes neatbilst SBA izsludinātajiem noteikumiem,” sacīja Kriss Roberts.

Savukārt Kremļovs iebilda, atklājot, ka “sportistēm veiktajos testos netika pārbaudītas sportistu hromosomas, bet testos tika vērtēts testosterona līmenis viņu asinīs, un tas bijis augsts, tāds, kā novērots vīriešiem. 

Viņš norādīja, ja bokseres vēloties pierādīt, ka ir dzimušas kā sievietes, viņām tas jādarot pašām.

SBA paziņoja, ka tolaik veiktie testi esot nosūtīti uz divām dažādām laboratorijām, kuras ir akreditējusi Pasaules Antidopinga aģentūra (PAA). Bet PAA paziņoja, ka tā neveic hromosomu testu, tās kompetencē esot antidopinga testi.

SOK: tas ir sieviešu bokss

Kā jau minēts, Starptautiskā Olimpiskā komiteja apšauba SBA paziņojumu par Alžīrijas un Taivānas sportistēm. SOK aizstāvēja Helifu un nosodīja tos, kas izplata dezinformāciju.

“Teiksim ļoti skaidri: mēs runājam par sieviešu boksu. Mums ir divi bokseri, kuri ir dzimuši kā sievietes, kuri ir audzināti par sievieti, kuriem ir pase kā sievietei un kuri daudzus gadus ir startējuši kā sievietes. Un tā ir skaidra sievietes definīcija. Nekad nebija jebkādas šaubas par to, ka viņas ir sievietes,” teicis SOK prezidents Tomass Bahs Kanādas sabiedrisko raidorganizāciju portālam “CBC.CA”.

“Esam redzējuši maldinošu informāciju par divām sportistēm, kas startē 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs. Abas sportistes jau daudzus gadus startē starptautiskās boksa sacensībās sieviešu kategorijā, tostarp Olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā, pasaules čempionātos un SBA sankcionētos turnīros. 

Šīs divas sportistes tika nepamatoti nomelnotas patvaļīga SBA lēmuma dēļ. Sportistes 2023. gadā tika negaidīti diskvalificētas bez jebkāda pienācīga procesa veikšanas,”

norāda SOK.

Receptori, kas neatpazīst testosteronu

Viedokļu un ziņu slejās daudz tika runāts arī par XX un XY hromosomām, par to, kas tad atšķir vīrieti no sievietes un ka mēdz būt izņēmumi, kad dzimums nav skaidrs? Kā šī situācija tiek vērtēta no medicīniskās puses? Par to vaicāju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģei Unai Gailišai.

“Valsts institūcijas, kas pasē ieraksta cilvēka dzimumu, to nedara pēc savas izvēles. Kad piedzimst bērns, dzimumu nosaka ārsts dzemdību nodaļā un to ieraksta dzimšanas apliecībā. Hromosomu komplekts (XY zēniem un XX meitenēm) ir nokomplektējies, kad bērniņš vēl ir mātes ķermenī. Bērnam piedzimstot, hromosomas nevienam nepārbauda. Vizuāli apskatot jaundzimušo, pasaka, vai tas ir puika vai meitene. Taču ir atsevišķas retas slimības, kuru dēļ var rasties kļūda, nosakot dzimumu. Ja vēlāk šāds cilvēks nonāk mediķu redzeslokā un tiek konstatēts, ka konkrētas diagnozes dēļ viņam ir noteikts nepareizs dzimums, tad, ņemot vērā konkrētu ģenētiski apstiprināto medicīnisko slēdzienu, dzimumu pasē var mainīt,” skaidro daktere. Vai iezīmētajai ainai varētu būt kāds sakars ar pieminētajām bokserēm, nav zināms, jo medicīniskā informācija par konkrētiem cilvēkiem ir konfidenciāla. Taču endokrinoloģe Gailiša uzskata, ka daudz reālāka varētu būt cita situācija.

U. Gailiša: “Cilvēks ģenētiski var piedzimt kā vīrietis. Vīrieša dzimuma attīstību nosaka hormons testosterons. Īpaši augsts tas ir pubertātes laikā, kad puiši nobriest par vīriešiem.

Bet ir tāda slimība – androgēnu nejutības sindroms –, kad organisma receptori, kuriem vajadzētu reaģēt uz testosteronu un mainīt šo briestošo organismu, to neatpazīst. 

Ģenētiski ir piedzimis vīrietis (XY), viņam ir testosterons, bet šis hormons vispār nedarbojas un šis cilvēks attīstās kā sieviete. 

Pubertātes laikā izaug krūtis, pilnvērtīgi neattīstās vīrišķie dzimumorgāni, jo nav testosterona, kas nosaka to attīstību, nav arī dzemdes. Ja testosterons nedarbojas, tad attīstība notiek uz sievišķo pusi, jo daļa testosterona organismā pārvēršas par sievišķo hormonu estrogēnu.

Receptori testosteronu neatpazīst un nav iespējams tos iedarbināt. Mēs varam dot testosteronu, cik gribam, bet konkrētajam cilvēkam, kuru skārusi šī slimība, tas būs kā ūdens.”

Šāds cilvēks tiek uzskatīts par sievieti. Daktere Gailiša skaidroja, ka šī slimība nobremzējot arī vīrietim raksturīgo fizisko attīstību, jo testosterons nedarbojas.

Tas, ka vizuāli Imane Helifa ir ar vīrišķīgiem vaibstiem, nenozīmējot, ka viņa varētu būt vīrietis. Ne mazums sievietēm ir vīrišķīgi vaibsti un muskuļi lielāki kā dažam labam vīrietim, bet vai tāpēc mēs, satiekot šādas sievietes, viņām pārmetīsim vizuālo izskatu, vaicā endokrinoloģe.

“Informācija par cilvēka veselību ir ļoti konfidenciāla. Sportiste ir pateikusi, ka ir sieviete, un kā visiem sportistiem arī viņai tiek veikta dopinga kontrole. Acīmredzot tā ir bijusi atbilstoša, un nav iemesla apšaubīt, ka kaut kas nav kārtībā,” uzskata ārste.

Bet kāpēc veidojas šāda netipiska cilvēka attīstība? Una Gailiša stāsta, ka 

receptoru nejutība tiekot pētīta un tā nav saistīta tikai ar testosteronu, bet arī citiem procesiem, kas notiek cilvēka organismā. Taču, jo slimība ir retāka, jo to ir grūtāk izpētīt.

Tomēr pasaulē daudz izplatītāka par androgēnu nejutības sindromu ir tendence palielināties to cilvēku skaitam, kuri kaut kādā dzīves posmā vēlas mainīt dzimumu. SOK vadlīnijas noteic, ka sporta spēlēs sieviešu kategorijā drīkst sacensties transpersonas, kas dzimumu mainījušas pirms 12 gadu vecuma sasniegšanas. Parīzes olimpiskajās spēlēs tādas bija divas – 1500 metru distances skrējējs Niki Hilca no ASV un Kanādas sieviešu futbola izlases spēlētāja Kvinna, kura pirms trim gadiem Tokijā kļuva par olimpisko čempioni. Jāpiemin arī Lorela Habarda, Jaunzēlandes svarcēlāja, kura piedalījās olimpiskajās spēlēs Tokijā un bija pirmā transpersona, kura startēja tik liela mēroga sacensībās. Abas pieminētās Parīzes olimpisko spēļu bokseres Imane Helifa un Liņa Jutina netika iekļautas šajā kategorijā, kaut gan sociālajos tīklos viņas nepamatoti tika sauktas par transpersonām.

“Visbiežāk šie cilvēki pubertātes vecumā sāk justies neatbilstoši savam dzimumam. Pretējā dzimuma hormonu terapija vai arī dzimuma maiņas operācijas tiek veiktas tikai pēc 18 gadu vecuma jeb tikai tad, kad persona ir pilngadīga. Ja netiek operēti dzimumdziedzeri, tad šie cilvēki lieto hormonu terapiju, kas pietuvina organismu pretējam izvēlētajam dzimumam.

Reti, bet ir gadījumi, kad bērniem, kuriem, sākoties pubertātei, rodas smagas psiholoģiskas problēmas, kas saistītas ar dzimuma identitāti; iespējami arī pašnāvības mēģinājumi. 

Tad kopā ar ārstiem un pacienta vecākiem tiek izlemts ar medikamentiem apturēt pubertāti. Tās ir situācijas, kad tiek nobloķēti dabīgie hormoni – vīrietim testosterons vai sievietei estrogēni –, un pubertāte nesākas. Tad pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī pēc psiholoģiskā stāvokļa izvērtējuma, kuru veic psihologs un psihiatrs, var uzsākt pretējā dzimuma hormonu terapiju. Tomēr biežāk notiek tā, ka cilvēkam jau ir bijusi pubertāte un notikusi pilnīga dzimumnobriešana. Vīrieša gadījumā testosteons ir ietekmējis vīrišķīgu kaulu un muskuļu attīstību. Pēc lēmuma mainīt dzimumu no vīrieša uz sievieti testosterons tiek bloķēts vai arī tiek operēti dzimumdziedzerī un uzsākta terapija ar estrogēniem. Jo ilgāk cilvēks dzīvojis vīrieša dzimumā ar vīrietim atbilstošu testosterona līmeni, jo, iespējams, paliekošākas izmaiņas tas ķermenī atstājis. Bet ir nepieciešami pētījumi, lai precīzāk izvērtētu, kādu iespaidu testosterons atstāj uz muskuļu masu, kaulu masu un vai tas ir paliekoši,” stāsta endokrinoloģe Una Gailiša.

Ārste: Bioloģija nav labēja vai kreisa

Linda Rautiainena, latviešu ārste, kas strādā Somijā (viedoklis pārpublicēts no sociālā tīkla “X”): “Tā kā diskusija aiziet līmenī “nosaukt cilvēka bioloģisko dzimumu ir transfobiski” un “to ir teicis kāds labējais, tāpēc tas noteikti ir meli”, es tomēr uzrakstīšu tiem, kam vēl nav klapes uz acīm. 

Bioloģija ir eksakta zinātne, tai ir vienalga par mūsu labējumu vai kreisumu.

Iedomāsimies kādreiz dzīvē notikušu situāciju. Pie ārsta atnāk pacients – vīrietis, jo viņam ilgstoši ir klepus un grūti elpot. Ārsts viņu nosūta uz spirometriju, ar ko izvērtē plaušu funkciju. Pacients pieaugušā vecumā ir veicis dzimtes apstiprinošu ārstēšanu, tas ir, viņa bioloģiskais dzimums ir sieviete. Vai nu ārsts to nezina, vai baidās būt “transfobs”, tāpēc nosūtījumā šīs informācijas nav. Izmeklējums tiek veikts, un tā rezultāts uzrāda pacienta plaušu funkciju ievērojami zem normas, nu tā, ka aši jāsāk ar spēcīgām zālēm ārstēt.

Un šeit stāsta morāle – kāpēc bioloģijai reizēm ir nozīme – spirometrijas izmeklējumam ir atšķirīgas normas sievietēm un vīriešiem. Un, pirms kāds atkal piesauc mizogīniju, tā ir tā pati bioloģija, kura tādus terminus nezina.

Pubertāte androgēnu ietekmē nodrošina to, ka populācijas līmenī krūškurvis ir ietilpīgāks, ir lielāka muskuļu un kaulu masa, kas nodrošina lielāku plaušu kapacitāti. Tāpēc bioloģiskais dzimums šeit ir svarīgs, nevis tādēļ, ka kāds ir “pareizs” vai “nepareizs”.

Pēdējo dienu [Parīzes olimpisko spēļu laikā] diskusiju sakarā ir skumji skatīties, kā abas puses kliedz viena uz otru “eu, liberasti, bet tas ir vecis!” – “bet viņai pasē rakstīts sieviete, jūs putinisti!”. 

Vīrietis vai sieviete, vai cita dzimte, tam vispār nevajadzētu būt strīdus objektam.

Manuprāt, vienīgai diskusijai un atbilžu prasīšanai no Starptautiskās Olimpiskās komitejas jābūt par to, vai ir ētiski, ka sieviešu kategorijā startē sportistes, kam ir bijusi t. s. vīrieša pubertāte (un tā var būt tikai, ja ir Y hromosoma), nevis par to, vai konkrētā sportiste ir vīrietis vai sieviete.

Un kāpēc tieši “vīrieša pubertāte” šeit ir nozīmīgs faktors – jo androgēno hormonu ietekme pēc pubertātes ir zināmā mērā neatgriezeniska; kaulu blīvums, muskuļu masas atšķirības no sievietēm joprojām paliek ievērojamas, kaut arī testosterona līmenis pēc tam mākslīgi samazinās.

Un, pirms kāds sāk īdēt par “maziem vīriešiem” un “lielām sievietēm”, bioloģijā pieņemts runāt par populācijām, latviski – lielo vairākumu. Un, atbildot uz jautājumu – manuprāt, nav ētiski. Profesionālais sports ir “elites klubs”, nevis cilvēktiesības.”