Laine Aizupe, “Latvijas Avīze”
Vācijas Ārlietu ministrija janvāra beigās nāca klajā ar ziņojumu, ka sociālās saziņas vietnē “X” atklāti vairāk nekā 50 tūkstoši viltotu kontu, no kuriem pēdējo mēnešu laikā nākuši vairāk nekā miljons vācu valodā rakstītu tvītu. Ministrijas pārstāvji norāda, ka viltotie konti nāk no Krievijas troļļu fabrikām, un uzskata, ka to galvenais mērķis ir mazināt sabiedrības atbalstu koalīcijas valdībai un īpaši Ukrainai.
Vilto pat ministriju lapas
Patiesais Kremļa dezinformācijas kampaņas apmērs varētu būt krietni lielāks, jo eksperti Ārlietu ministrijas uzdevumā ar īpašas programmatūras palīdzību analizēja tvītus tikai laika posmā no 20. decembra līdz 20. janvārim. Lielajā vairumā šo tvītu tiek apgalvots, ka valdība neliekas ne zinis par savu tautu, jo visu uzmanību un līdzekļus velta Ukrainas atbalstam. „Esmu ļoti vīlusies valdībā – viņi vairāk rūpējas par svešām valstīm un vispār nedomā par saviem pilsoņiem,“ teikts vienā no tiem.
Līdzīgā tonī skan arī pārējie miljons ziņojumi: „Tas ir apkaunojums, ka valdošā koalīcija nesāk ar problēmu risināšanu mūsu valstī.“ Bieži viltotajiem kontiem bija pievienotas saites, kas aizved uz viltotām ziņu un ministriju lapām. Pirmajā acu uzmetienā šīs „dubultnieku“ tīmekļa lapas formatējumā neatšķiras no īstajām, taču ir pilnas ar nepatiesām ziņām, kas bieži saistītas ar karu Ukrainā. Ļoti bieži šajās viltotajās lapās cirkulē ziņa, ka Ukraina esot tuvu sakāvei.
Dubultniekus nodod domēna adrese. Piemēram, Vācijas ministriju vai lielu ziņu portālu „dubultnieku“ adreses nebeidzas ar .de, bet gan ar .ltd. Citreiz tiek arī kopēti pazīstamu cilvēku konti “X” platformā. Piemēram, pagājušā gada septembrī it kā no Vācijas ārlietu ministres Annalenas Bērbokas konta nāca tvīts, ka karš Ukrainā beigšoties pēc trim mēnešiem. Šis dubultnieks izskatījās īsts, tikai “troļļi” bija piemirsuši noņemt vairākas zīmes kirilicā.
Visvairāk uzmācas brīvdienās
Uzkrītoši, ka viltoto kontu “tvīti“ apklust nedēļas nogalēs un Krievijā atzīmēto brīvdienu laikā. Diemžēl daudzi platformas “X” lietotāji nav pamanījuši, ka aiz šīm ziņām nestāv parasti cilvēki, bet gan troļļu fabrikas un šos „tvītus“ ir centīgi izplatījuši tālāk. Heidelbergas Starptautisko konfliktu izpētes institūta (HIIK) pētnieks Tomass Krenšovs intervijā “Latvijas Avīzei” skaidro, ka Kremļa troļļu “aprēķins ir vienkāršs – jebkurš kontroversiāls diskurss var tikt izmantots, lai polarizētu sabiedrību, kas to vājina un paralizē. Krievija šobrīd izmanto katru iespēju, lai ārvalstu sabiedrības vājinātu un tad piemērotā brīdī šo vājumu izmantotu”.
Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere norāda, ka šī nesen atklātā melu kampaņa liek nojaust patieso “Krievijas dezinformācijas apmēru Vācijā”. Tāpat Fēzere uzsvēra, ka ES jāstrādā kopā un jāpielieto visi Digitālo pakalpojumu aktā (DSA) atrunātie instrumenti.
Ekrānšāviņš no X. (EIR_SAPIERI_viltusprofils)
Lūk, viens no tādiem viltus profiliem, kas izskatās tieši tāpat kā īstais indiešu diasporas Vācijā profils. Viss ir burts burtā tieši tāpat, tikai “X” vietnes konta turētāja nosaukumā “Germany”. Pārbaude vērīgumam! Daudzi sekotāji to nepamanīja.
Pret meliem jāvēršas ar Digitālo pakalpojumu aktu
Bertelsmana fonda pētnieks Kajs Uncikers intervijā “Latvijas Avīzei” norāda, ka nepieciešams “regulatīvi iejaukties, izmantojot DSA“ – atspēkot melus un konsekventi regulēt sociālos medijus, lai mazinātu melu kampaņu ietekmi jau pašā saknē. Tāpat Uncikers norāda, ka „mums ir jārunā par dezinformāciju un jāizglīto cilvēki medijpratībā. Šī kampaņa nav ne pirmā, ne pēdējā. Turklāt, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, mums ir jārēķinās ar to, ka dezinformācijas kampaņas kļūs aizvien labākas”.
Arī Krenšovs uzsver pieaugošo tehnoloģiju nozīmi dezinformācijas izplatīšanas kampaņās: „Botus var pavairot teju bezgalīgi – tas tos padara īpaši atraktīvus. Arī Mākslīgais intelekts (AI) ir ļoti lēts un var būt bīstams. Tā saucamie dziļie viltojumi (angliski “deep fake”) izmanto gan sintētiskus attēlus, gan video un balsis. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams izglītot sabiedrību medijpratībā – vai šī ziņa parādās arī citos medijos, vai dati ir pārbaudāmi, vai medijs ir uzticams.”
Uncikers atgādina, ka arī “autentisks materiāls” var tikt izmantots, lai izplatītu melus. „Tas var izrādīties pat bīstamāk, jo attēli vai video ir īsti. Tikai izņemti no konteksta – iespējams cits gads, cita valsts, nepilnīga informācija un tamlīdzīgi. Taču cilvēki notic, jo attēls nav mainīts un izskatās īsts.“
Taču Uncikers arī uzsver, ka tas nebūt nenozīmē, ka mēs tuvojamies laikmetam, kurā nekam un nevienam vairs nevar ticēt. „Mēs redzam, ka šīs melu kampaņas dažās valstīs darbojas labāk nekā citās. Protams, ir jābūt uzmanīgiem, bet vispārinot var teikt, ka valstīs ar daudzveidīgu un neatkarīgu sabiedrisko mediju vidi šīs kampaņas nedarbojas tik labi. Vācijā ir kvalitatīvi, neatkarīgi sabiedriskie mediji un plašs kvalitatīvu un neatkarīgu laikrakstu loks – mēs esam krietni spēcīgākā situācijā nekā daudzas citas valstis.”
Mērķis – krievvalodīgo sabiedrība
Vācija nav vienīgā ES valsts, kas piedzīvo šādu lielapjoma Kremļa troļļu uzbrukumu. Kā norāda Krenšovs: „Līdzīgas Kremļa dezinformācijas kampaņas, kas veidotas ar mērķi polarizēt sabiedrību un mobilizēt krievvalodīgo sabiedrības daļu, jau ilgāku laiku tiek novērotas, piemēram, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā, Gruzijā un Moldovā.“
Arī Francijas valdība ir izplatījusi oficiālu paziņojumu, ka Krievija ar sociālo mediju un tādu oficiālo mediju kā “Sputnik News “, RT un “ RIA Novosti“ palīdzību “koordinētas kampaņas“ formā apzināti izplata nepatiesas ziņas par Franciju saistībā ar karu Ukrainā. “Tā ir šo tā saucamo ziņu kanālu galvenā ideja – uzķert sabiedrībā jau pastāvošas bailes, bažas un vēlmes un tās pastiprināt Kremlim izdevīgā virzienā,” paskaidro Krenšovs.
Francijas valdība pieņem, ka šis ir tikai sākums plaša mēroga kampaņai 2024. gada vēlēšanu gadā, un sagaida, ka Krievijas aktivitātes, lai dezinformētu un ietekmētu iedzīvotājus daudzās Eiropas valstīs, jo īpaši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām (6.–9. jūnijā), ievērojami palielināsies. Tā kā līdzīga apmēra dezinformācijas kampaņa novērota arī Polijā, Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri februāra vidū vienojās par kopīgu brīdināšanas mehānismu pret Krievijas troļļu uzbrukumiem.
