Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”
Inde vai priekšvēlēšanu teātris?
“Mūsu sabiedrībā ir ļaudis, kas izmanto katru iespēju, lai mēģinātu trāpīt nelielajā, bet uzticīgajā ļaužu daļā, kas visur meklē un sagaida sazvērestības teorijas,” saka komunikācijas zinātņu doktors Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, komentējot daudzos video, kas pagājušajā nedēļā pārplūdināja sociālos tīklos un kur tika apgalvots, ka gaisa kvalitātei patiesībā kaitējuši ne jau Sahāras tuksneša putekļi, kas atpūsti līdz Latvijai un par ko brīdināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, bet gan tīšām izkaisītas vai izpūstas indes.
Lielākā daļa šo video autoru bija dažādu sīkpartiju pārstāvji, kuri savu vēstījumu papildināja arī ar tā saraksta numuru, kurā kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Bijušais diplomāts “atrod” metālu
Viens no sabiedrībā zināmākajiem biedētājiem ar izpūstajām indēm ir bijušais Ārlietu ministrijas darbinieks, vēlāk par naudas piesavināšanos apsūdzētais Rūdolfs Brēmanis. 14. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no partijas “Katram un katrai” saraksta, bet nu pieslējies partijai “Jaunlatvieši”, no kuras cer iekļūt Eiropas Parlamentā (EP).
Tā ir partija, no kuras uz EP kandidē arī Glorija Grevcova, kas notiesājoša sprieduma dēļ zaudējusi Saeimas deputātes mandātu, turklāt cita kriminālprocesa sakarā izsludināta meklēšanā.
Tiesa, savu versiju par gaisa piesārņojumu abi “jaunlatvieši” nav saskaņojuši, jo G. Grevcova savukārt izplatījusi video, kurā apgalvo, ka nekāda gaisa piesārņojuma nemaz nav, tāpat kā neesot bijis kovida, un brīdinājumi par gaisa piesārņojumu esot tikai teātris.
Tikmēr R. Brēmanis apgalvo, ka virs Rīgas esot apokalipse un “normāli indē”. Pievienojis savam vēstījumam dramatisku mūziku, bijušais diplomāts dod mājienus, ka izpūsta mākslīgi radīta inde. Tāpēc putekļus, kas nosēdušies galvaspilsētā, viņš sola vest uz analīzēm. Vācijā jau esot pārbaudīts, ka it kā no Sahāras atpūstās smiltis reaģē uz magnētu, tātad tajās esot metāli. R. Brēmanis piebilst, ka savulaik jau sūtījis uz analīzēm lietusūdeņus, kur tāpat esot atradies metāls – bārijs un alumīnijs.
Video pievienoti arī kadri, kuros redzama tehnika smilšainos klajumos un tiešām kaut kas tiek izpūsts gaisā, un R. Brēmanis jautā: “Vai tikai neizrādīsies, ka šie kadri ir patiesi un labie onkuļi globālisti rūpējas par mūsu visu veselību?” Par šiem kadriem gan jau noskaidrots: tie tiešām ir patiesi, taču tajos redzams, ka tiek apstrādāta zeme Brazīlijā.
Kodolizmēģinājumi un Kolumbija
Karīna Sprūde, kas reiz bijusi Saeimas deputāte, ievēlēta no “KPLV”, tagad kandidē no “Solidaritātes”, arī komentējusi gaisa piesārņojumu, atgādinot, ka 1960. gadā Francija izmēģinājusi kodolieroci, un arī tad gaiss bijis piesārņots. K. Sprūde, protams, neapgalvo, ka kas tāds noticis arī tagad, tomēr mājiens dots.
Savukārt partijas “Tautas varas spēks” EP kandidāts Valentīns Jeremejevs stāsta, ka patiesībā smiltis uz Rīgu atceļojušas no Kolumbijas, no kuras “attālums nemaz neesot tik liels”. Toties teiktais, ka smiltis atnestas no Sahāras, nez kāpēc esot provokācija.
Spēcīgi cikloni paceļ smiltis
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka no Kolumbijas putekļi varētu aizceļot līdz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet līdz Latvijai tie diez vai varētu nonākt.
Turpretī par smiltīm no Sahāras tuksneša I. Šteinberga stāsta, ka tās līdz Latvijai atceļojušas jau agrāk un arī turpmāk mums ar šādām ikgadējām situācijām ir jārēķinās:
“Lai arī šķiet, ka Sahāra no Latvijas atrodas gana tālu – vismaz 4500 kilometrus, tā ir tikai ilūzija. Pieņemsim, ka Latvijas virzienā pūš vējš ar ātrumu septiņi metri sekundē, kas nav pārāk spēcīgs, un augšējos atmosfēras slāņos tik lēns vējš ir gana reta parādība, tad Sahāras putekļi līdz Latvijai nokļūst septiņās dienās. Sahāras putekļu mākoņa veidošanos nosaka lokālie apstākļi, konkrēti šajā gadījumā raksturīgi sezonāli spēcīgi cikloni ar ļoti stipru vēju, kurš spēj materiālu resuspendēt (uzmutuļot gaisā) un tad jau pārnest uz citām teritorijām.”
Tātad Sahāras putekļu nonākšana līdz Latvijai nav nekas neiespējams. Tāpat nebūtu jābūt pārsteigtiem, ja tajos atrastos metāla daļiņas. I. Šteinberga norāda, ka Sahāras putekļu ķīmiskais sastāvs var būt ļoti dažāds. Šo sastāvu ietekmē arī tas, caur kurieni putekļi pūsti. “Jo lielāki attālumi, jo lielāks piesārņojošo vielu kokteilis. Gaisa masas nereti šķērso arī ļoti piesārņotas teritorijas, un tad, pateicoties spēcīgai turbulencei, Sahāras putekļu mākonis papildinās ar urbāno/industriālo piesārņojumu,” stāsta ģeogrāfe.
Dominējošie mikroelementi, kas atrasti šajos putekļos, ir pusmetāls silīcijs – tā šajos putekļos ir pat aptuveni 25 procenti, metāls alumīnijs, kā ir septiņi procenti, sārmzemju metāls kalcijs, kā ir seši procenti, un dzelzs – aptuveni četri procenti. Aptuveni viens procents ir arī nātrija, kālija un magnija. Arī bārijs šajos putekļos atrasts, taču ļoti maz.
Pieminētajā lietusūdenī var atrast tos pašus elementus, kas ir gaisā. Ar lietu, jo īpaši ļoti spēcīgu lietusgāžu gadījumā, gravitācijas dēļ atmosfērā esošais piesārņojums nonāk uz zemes.
Paši netic tam, ko stāsta
M. Kaprāns uzskata, ka, skaidrojot gaisa piesārņojumu ar dažādām sazvērestības teorijām vai noraidot tā eksistenci, iepriekš aprakstīto un līdzīgu video autori cenšas palielināt savu sekotāju skaitu sociālajos tīklos un/vai cer uz vēlētāju piesaisti.
Pētnieka ieskatā Latvijā samērā daudz cilvēku varētu noticēt dažādām sazvērestības teorijām. Savukārt daļa to, kas izplata sazvērestības teorijas, paši tām nemaz netic, bet apzinās, ka tā ir pateicīga viela popularitātes celšanai. “Šis tad izrādījies lielisks brīdis savu teoriju izplatīšanai,” tā M. Kaprāns. “Šāds gaisa piesārņojums, vēl jo vairāk, ja to rada putekļu mākonis no tālienes, ir pietiekami reti, lai tā nebūtu ikdiena. Daļai sabiedrības tas ir kas satraucošs un nesaprotams, tāpēc noder sazvērestības teoriju veidošanai.”
M. Kaprāns spriež, ka tie, kuri gaisa piesārņojumu izskaidro ar dažādām sazvērestības teorijām, bieži vien ir tie paši, kuri savulaik noliedza kovida pandēmiju.
Komunikācijas pētnieks vērtē, ka Latvijā dažādu sazvērestības teoriju izplatībai ir pateicīgāka augsne nekā Rietumeiropā. Tomēr R. Brēmanim ir taisnība tajā, ka patiesi Vācijā jau izplatīts video, kurā runāts par Sahāras smilšu magnētismu. Taču DPA faktu pārbaudīšanas vietnē jau 2022. gada pavasarī skaidrots smilšu sastāvs, kas var būt magnētisks. Norādīts, ka Brēmenes zinātnes muzejā “Universum” ir iespēja spēlēties ar magnētiskām smiltīm.
Jāpiebilst, ka jau pirms vairākiem gadiem arī Vācijā bija bažas par Sahāras smiltīm – 2021. gadā izplatījās versija, ka tās esot radioaktīvas.
Turpinot par situāciju Latvijā, M. Kaprāns piebilst, ka ir arī cilvēki, kuri vēlas būt pret valdošo varu, pret vispār pieņemto uzskatu. Deputātu kandidāti ar saviem vēstījumiem par to, ka “jums visi melo un tikai mēs sakām taisnību”, vēršas arī pie šādiem ļaudīm, cerot uz viņu atbalstu vēlēšanās.
Bijušais Ārlietu ministrijas darbinieks Rūdolfs Brēmanis, kurš tagad kandidē uz Eiropas Parlamentu, savā video sēj aizdomas, ka no Sahāras esot atpūsta “inde”.
