Lielākā bēda nav TV signālam neaizsniedzamā pierobeža, bet neatkarīgu vietējo mediju trūkums.
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, Vojtek Berger, “HlidaciPes.org”
Nobraucam gar Skļarovščinu, Koškovciem, Gorbačovu – Latvijas tālākajā stūrī Piedrujas pagastā. Otrā Daugavas krastā – Baltkrievija. Mājas vai nu pamestas, vai arī saimnieka nav mājās. Bet teju visām TV decimetru antenas pavērstas pāri robežupei – uz Baltkrievijas pusi. Dvorčanos pamanām vienu māju Daugavas krastā bez antenas. Nupat sētā iebraukusi mašīna un no tās izkāpusi “Lingažu” saimniece. “Nē, mums nav ne televizora, ne radio. Vīrs izmēģinājās tā un šitādi, brauca meistari, bet nekas nesanāca. Mums ir tikai internets – sekoju “delfi.rus”, “gorod.lv”, vietējās novada ziņas uzzinu no “Ezerzemes” krievu valodā un pašvaldības biļetena “Krāslavas vēstis”,” stāsta Jeļena.
Ivara Bušmaņa foto
“Lingažu” saimnieci Jeļenu pie pašas robežas ar Baltkrieviju neaizsniedz Latvijas televīzija un radio, bet vietējās ziņas viņa gūst novada laikrakstā “Ezerzeme” krievu valodā.
Arī Anitai Biseniecei Dobeles novada Naudītes pagasta “Vecpokaiņos” jau 12 gadus nav televizora, bet viņa pati atteikusies no tā. “Piezvanīt ar “Tele-2” balss sakariem nevaru, jo nav zonas. Man ir tikai antena uz jumta, lai uztvertu internetu.” Arī mūsu saruna notiek ar interneta telefonijas palīdzību. “Visu interesējošo, kas pieejams bez maksas, skatos interneta portālos, bet interesējošos TV raidījumus par vidi – “lsm.lv” mājaslapā. Pastnieks mājās nes tikai krustvārdu mīklu žurnālus.” Anita ir tik sašutusi par Dobeles novada laikraksta “Zemgale” slēgšanu, ka grib pati piedalīties jauna laikraksta veidošanā. “Laikraksts nonīka tāpēc, ka bija par maz vietējo ziņu. Publicēja daudz kā tāda, ko varēja izlasīt citur. Vairāk vajadzēja dažādu sasāpējušo jautājumu risinājumu.”
Divi dažādi piemēri. Viens no Latvijas nostūra, kuru neaizsniedz radio un TV torņa signāls. Otrs sakariem un plašsaziņas līdzekļiem sasniedzama novada noklātas vietas. Kurš no tiem atrodas ziņu tuksnesī? Veidojot Eiropas kartējumu par ziņu tuksnešiem, uzrādījās paradokss – Dobeles novads ir lielāks ziņu tuksnesis par Krāslavas novadu. Un Rīga – vēl lielāks. Kāpēc?
Tuksnesis Rīgā un ap galvaspilsētu
Kopš pārtrauca iznākt “Rīgas Balss”, galvaspilsētai nav sava neatkarīga izdevuma, kas spētu uzmanīt un vērtēt pašvaldības darbu. “Galvaspilsētā Rīgā un tai apkārt esošajās pašvaldībās nav vai nu viena vietējā, vai reģionālā medija. Šī iemesla dēļ Rīga un tai piegulošās pašvaldības šajā pētījumā identificētas kā ziņu tuksneši. Šīs teritorijas nav ekonomiski atpalikušas teritorijas, tās arī necieš no zemas interneta izplatības,” par Latviju secināts Eiropas Universitātes institūta Mediju plurālisma un brīvības centra pētījumā “Ziņu tuksneši Eiropā”.
Arī “Rīgas Apriņķa Avīze”, kura adresēta Pierīgas novadu auditorijai, nav pieskaitāma neatkarīgiem medijiem, jo to līdzīpašnieki joprojām ir vairāku novadu pašvaldības, “Latvijas Avīzei” skaidro Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude. “Latgales Laiks” arī tāds bija, bet nu jau vairāk kā gadu atbrīvojies no Daugavpils pašvaldības klātbūtnes īpašnieku sastāvā, viņa piebilst.
Pēdējo piecu gadu laikā izzuduši trīs vietējie laikraksti – 2019. gadā apvienojās laikraksti “Alūksnes Ziņas” un “Malienas Ziņas”, bet gadu vēlāk Liepājā beidza iznākt “Kursas Laiks” (turpina portālā “Rekurzeme.lv”). Bet tas nerada lielus riskus, jo šais reģionos vietējā žurnālistika pastāv. Turpretim tas, ka Dobelē nepietiekama abonentu skaita dēļ slēdza laikrakstu “Zemgale”, jau vairāk pārvērš novadu par tuksnesi. To ar 8000 drukātiem eksemplāriem nekādi nevar aizstāt pašvaldības “Dobeles novada vēstis”, jo pietrūkst tieši pašvaldību vērtējoša medija.
Tur, kur tādi pastāv, 55% iedzīvotāju uzticas vietējām ziņām, liecina 2022. gadā “Kantar” veiktā aptauja. Šobrīd valstī ir 33 vietējie laikraksti un vēl reģionālās radio un TV studijas. Tomēr jāapzinās, ka tikai 36% iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā lasījuši vietējo laikrakstu. Ivonna Plaude secina, ka vietējo žurnālistu skaits turpina pakāpeniski samazināties. Redakcijas darbinieku trūkums, finansējuma trūkums, novecojošas avīžu telpas, grūtības piesaistīt jaunos žurnālistus, mazas algas, pārstrādāšanās ir Latvijas vietējo mediju ainas specifika. Arī vēlās pasta piegādes noved pie abonentu skaita samazināšanās.
“Pētījumā uzsvērts, ka papildus pastāvīgam institucionālam atbalstam steidzami nepieciešami jauni risinājumi vietējo un reģionālo mediju atbalstam, jo īpaši digitālās transformācijas jomā. Ja par to šodien nesāksim domāt, mēs riskējam ar vietējās žurnālistikas izzušanu un plašu ziņu tuksnešu izveidošanos Eiropā,” uzskata pētījuma iniciatore, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dace Melbārde (tagad “Vienotība”, Tautas partiju grupa).
Pirmā vara atbalsta savus kritizētājus
Kad pirms diviem gadiem intervēju Daci Melbārdi, viņa jau bija kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām mediju politikas veidotājām Eiropas Savienībā. Viņa bija tā, kas aicināja ES Atveseļošanas un noturības mehānisma 2% novirzīt kultūras un radošajām un mediju nozarēm. Viņa aicināja izveidot pastāvīgu fondu mediju un žurnālistikas atbalstam – tas gan neizdevās, jo finansēšanas mehānismu pabāza zem kultūras programmas “Radošā Eiropa”. “Tas nerada pareizu priekšstatu par medijiem, it kā tie strādātu kultūras ietvaros. Mums jāraugās uz medijiem kā atsevišķu nozari, kam vajag atsevišķu finanšu instrumentu,” tagad norāda Melbārde.
Ivara Bušmaņa foto
“Papildus pastāvīgam institucionālam atbalstam steidzami nepieciešami jauni risinājumi vietējo un reģionālo mediju atbalstam,” pētījuma prezentācijā 5. martā Briselē uzsvēra EP deputāte Dace Melbārde.
Pēc ievēlēšanas Eiroparlamentā Izglītības un kultūras komitejā viņa kļuva par koordinatori, kura nosaka dienaskārtību. “Tur bija absolūts ideju tukšums attiecībā uz to, vai un ko darīt ar medijiem. Jo Eiropas Savienības līmenī nebija skaidras mediju politikas, tikai atbalsts filmu ražošanai un izplatīšanai audiovizuālajiem medijiem. Man bija vissvaigākā pieredze, jo Latvijas prezidentūras ES laikā kā kultūras ministre izcēlu vairākus mediju jautājumus,” atceras Dace Melbārde. Viņa sagatavoja ziņojumu ar risinājumiem Eiropas masu mediju vides stiprināšanai. Tā rezultātā EP 2021. gadā pieņēma “Rezolūciju par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam”. Viņai izdevās iedarbināt atbalsta mehānismus žurnālistikai.
Nu jau “Radošās Eiropas” sadaļā “MEDIA” bijuši vairāki konkursi, uz kuriem startēja arī Latvijas plašsaziņas līdzekļi. Daces Melbārdes darbība ir pierādījums tam, ka viens deputāts var daudz ko panākt pat tādā līdz šim neregulētā un katru regulējumu sāpīgi uztverošā vidē kā žurnālistika.
Pēc diviem gadiem tiekamies Briselē Eiropas Parlamentā, kur 5. martā noslēdzās pētījums par ziņu tuksnešiem.
Tuksneša karte gatava
Pētījumā “Ziņu tuksneši Eiropā: riski un iespējas vietējiem un kopienas medijiem Eiropas Savienībā” kartēti vietējie un reģionālie mediji, lai parādītu, kurās teritorijās jau ir izveidojies vai pastāv augsts risks izveidoties ziņu tuksnešiem jeb vietām, kurās vairs nav profesionālu vietējo mediju. Mediju plurālisma un brīvības centrs (EUI-CMPF) iesaistīja pētniekus visās dalībvalstīs. Latvijas ainu iezīmēja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Dr. sc. soc. Anda Rožukalne un vadošais pētnieks PhD Jānis Juzefovičs.
Pētnieki riskus vērtēja, pamatojoties uz 55 kritērijiem, tie apkopoti sešos indikatoros: vietējo mediju un žurnālistu esamība, tirgus apstākļi, žurnālistu drošība un darba apstākļi, redakcionālā neatkarība, sociālā iekļaušana un labās prakses piemēri. Visaugstākais risks vietējo mediju infrastruktūrai ir Čehijā (75%), kamēr Baltijā tas novērtēts ap 55%.Vislielāko apdraudējumu rada reklāmas ieņēmumu samazināšanās, kas novērtēta ar ļoti augstu riska pakāpi sešās dalībvalstīs, tostarp Latvijā. Bet kopumā tirgus visnelabvēlīgākais atkal Čehijā (94%).
Finanšu nepietiekamība saistīta ar drukātās preses auditorijas novecošanos un līdz ar to – abonentu kritumu, kā arī auditorijas nevēlēšanos maksāt par ziņām tiešsaistē. Rezultātā visā Eiropā ir samazinājies vietējo žurnālistu skaits.
Vietējie mediji ES saskaras arī ar negodīgu valsts reklāmas un subsīdiju sadali. Lielākā daļa Centrāleiropas un Dienvideiropas dalībvalstu mediju izjūt politisko kontroli.
Džovanni Melogli, EUI-CMPF Eiropas mediju iniciatīvas prezidents, norāda uz “pēcpatiesības” laikmeta draudiem žurnālistikai: “Aktīvi un pragmatiski vietējie laikraksti un vietējie žurnālisti ir ļoti svarīgi, lai informācijas emocionālo daļu piezemētu līdz racionālajiem loģiskajiem pamatiem. Jo vietējie mediji informē par ikdienas dzīves konkrētiem aspektiem, kas ir pārbaudāmi un iedzīvotājiem saprotami. Otrs svarīgs elements: mēs uzskatām žurnālistiku par sabiedrības sargsuni pret politisko un ekonomisko varu, bet gribētu izcelt vēl vienu svarīgu elementu – žurnālistu mediatora lomu. Labai žurnālistikai jāspēj salikt kopā un saskaņot dažādas intereses.”
“Labi, ka izgaismojām šo ziņu tuksnešu parādīšanos kā fenomenu. Šis pētījums ļoti skaidri parāda, ka šī parādība ir aktuāla ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropas Savienībai. Ziņu tuksneši ir milzīgs drauds vienai no Eiropas Savienības lielākajām pamatvērtībām – demokrātijai,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” secina Dace Melbārde. Līdz šim biju pārliecināts, ka lielākais “tuksnesis” būs Latvijā – it īpaši pierobežā ar Baltkrieviju un Krieviju. Bet, lūk, Čehija pārsteidza ar to, ka tur tas ir vēl lielāks, jo tur faktiski nav vietējo mediju.
“Par Čehiju esmu pārsteigta. Bet par Latvijas novērtējumu ar vidējiem riskiem pārsteiguma nav. Ja mēs pirms gadiem septiņiem astoņiem nebūtu sākuši veidot nacionālo mediju politiku, kas zina, kāda Latvijā būtu situācija… Izdevās iedibināt vairākas lietas, kas ļāva noturēties uz ūdens vietējiem medijiem. Bet nedrīkst sevi iemidzināt ar to, ka citur iet sliktāk, jo esam pilnīgi citā ģeopolitiskā situācijā, mums ir atšķirīga sabiedrības struktūra, arī salīdzinot ar Čehiju.”
Latvijā virs ūdens ļauj turēties Mediju atbalsta fonda atbalsts, kas vietējiem laikrakstiem dod 10–20% finansējuma, ierobežojumi pašvaldību informatīvajiem biļeteniem, samazinātais PVN presei, subsīdijas pasta piegādēm.
Vietējo mediju infrastruktūras riska pakāpe ES 27 dalībvalstīs
Avots: Mediju plurālisma un brīvības centrs (EUI-CMPF)
Visaugstākais risks ir Čehijā, kur nav vietējo laikrakstu. Piecās valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Kiprā, Slovēnijā un Slovākijā – paliek augsts risks, jo, kaut arī ir atsevišķi izdevumi, tie neaizsniedz iedzīvotājus attālākajos reģionos. Latvija novērtēta ar vidēju risku.
Lietus ziņu tuksnesī
Pētījuma “Ziņu tuksneši Eiropā” ietvaros Eiropas Žurnālistu federācija kā pilotprojektu īsteno “Vietējie mediji demokrātijai”, kurā ar 1,2 miljoniem eiro ES finansējuma atbalsta 42 vietējo un reģionālo mediju projektus, no kuriem divi ir no Latvijas, pārsvarā ziņām krievu valodā. Vienu par 35 260 eiro īsteno Daugavpils portāls “chayka.lv” (izdod biedrība “DAMedia”), kas apņēmies sniegt atšķirīga satura pieejamību krievvalodīgajai auditorijai Latgalē un Latvijā.
Otrs Jelgavai – portāliem “jelgavniekam.lv” (šonedēļ nedarbojas) un krievu valodā iznākošajam “novaja.lv”, kurus abus izdod Jurim Karlinskim piederošā SIA “JK Media Group”. Projekta vadītāja Inga Karlinska skaidro, ka projektā par 40 000 eiro tiks pilnveidoti abi portāli, kas jaunā modernizētā izskatā būšot pieejami jūnijā.
Taču šie abi pilotprojekti dod īslaicīgu finansiālu veldzi. Līdzīgi ir arī Beļģijā. “Strādāju Antverpenē, Beļģijā bāzētajā interneta platformā “apache.be”, kas orientēti uz flāmu valodā runājošo auditoriju. Esam seši štata žurnālisti, bet vēl mums raksta 20 līdz 25 ārštata žurnālisti,” man Briselē pastāstīja viens no štata žurnālistiem Steivens Vandens Busse.
“Šajā projektā mēs meklējām žurnālistus, kuri spētu uzrakstīt labu pētniecisku rakstu no kādas mazas pilsētiņas vai kopienas. Sākām ar vienu pašvaldību, vairākas nedēļas veicām izpēti, kāds jautājums tur būtu aktuāls iedzīvotājiem, bet par kuru nav publiski runāts. Esam iecerējuši divus trīs tādus stāstus sagatavot. Šajā projektā mēs šo vietējo aktualitāti izcelsim savā portālā, bet tai kopienai, par kuru rakstīsim, izdosim informatīvu izdevumu.” Flāmu žurnālists man atzina, ka tā ir vienreizēja akcija – tikai šī projekta ietvaros. Beigsies projekts, beigsies arī pastiprinātā interese par vietējo dzīvi. Ieguvums būs tad, ja izdosies kādu vietējo žurnālistu piesaistīt ilglaicīgākai sadarbībai, cer Steivens.
Tādējādi šādi projekti ir kā lietus ziņu tuksnesī. Vienreiz nolīst, viss sazaļo… un atkal sauss līdz nākamajam ES finanšu atbalsta lietum. Bet kā vietējā žurnālistika varētu veidot pastāvīgas oāzes?
Kā tuksnešus pārvērst dārzos
Kaut gan nav tāda tūlītēja ziņu tuksneša apūdeņošanas paņēmiena, pētījumā aplūkotas dažas jaunas stratēģijas auditorijas iesaistīšanai, piemēram, izmantojot ziņu vēstkopas e-pastos, raidierakstus (sarunvalodā – podkāstus) un “lēno” žurnālistiku jeb padziļinātu pētniecību un auditorijas iesaisti.
Valsts un pašvaldību iestādēm būtu jāatbalsta novatorisku mediju bibliotēkas vai direktorijus un inovācijas vietējos plašsaziņas līdzekļos (tehnoloģiju attīstībā, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, ziņu formātu dažādošanai).
Izdevējiem vajadzētu ieguldīt inovatīvās praksēs un tehnoloģijās, kas piesaista auditoriju ilgtermiņā, vienlaikus spējot pielāgoties mainīgajām auditorijas vēlmēm un uzvedībai.
Medijiem jāveido sadarbības tīkli. Žurnālistiem jāizmēģina jaunu stāstu stāstīšanas paņēmieni, formāti, mākslīgais intelekts un platformas.
Čehijā izzūd reģionālie mediji
Čehijā jau sen tiek runāts par vietējo mediju izmiršanu, ko dēvē par ziņu tuksnešu rašanos. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka Čehijas vietējās žurnālistikas perspektīvas ir salīdzināmas ar Orbāna Ungāriju. Čehijas vērtējums nelāgi izceļas pat salīdzinājumā ar daudz mazāko Latviju, kur valsts vismaz daļēji atbalsta medijus.
Pētījuma “Reportieri bez robežām” 16. vietā esošo Latviju un 14. vietā esošo Čehiju mediju brīvības rangā šķir tikai divas vietas. Plaisa starp reģionālajiem un vietējiem medijiem ir daudz dziļāka – par sliktu Čehijai.
Čehijā atšķirībā no Latvijas valsts nekādā veidā neatbalsta mediju sektora darbību ne ar tiešā finansiālā atbalsta sistēmas palīdzību, ne netieši ar samazinātas nodokļu likmes palīdzību. Tieši otrādi, valdība no šā gada paaugstinājusi PVN laikrakstiem un žurnāliem no 10 līdz 12%. Taču tas notika tikai pēc plānotās 21% likmes apstrīdēšanas no mediju un sabiedrības puses.
Sliktāk nekā mizgrauži mežā
Eiropas mediju kartē valstis, vadoties pēc sešiem indikatoriem, ir iekrāsotas no zilas līdz sarkanai krāsai. Čehija visbiežāk tiek rādīta tumši sarkanā krāsā, kas brīdina par nopietnu problēmu. Minēto risku līmenis Čehijā tiek vērtēts kā augsts līdz ļoti augsts, Latvijā – tikai vidējs vai zems.
Pirms trim gadiem žurnālists Tomāšs Trumpešs no vietējā laikraksta “Ohlasy dnevne na Boskovicku” salīdzināja reģionālo un vietējo mediju stāvokli Čehijā ar mizgrauža izpostītu mežu. Kamēr Čehijas mežos jau aug jauni stādījumi, ziņu tuksneši valstī paplašinās.
Pētījuma autori raksturo “sviestmaižu ekonomisko spiedienu”, zem kura nonāk mazās reģionālās un vietējās redakcijas Čehijā. No vienas puses, tās sastopas ar konkurenci, ko rada izdevniecības “Vltava Labe Media” dienas laikraksta vairāki desmiti reģionālo versiju, bet, no otras puses – pašvaldību laikraksti. Lai saglabātu vismaz dažus reklāmdevējus, vietējie mediji labāk atsakās no dažu kritisku tekstu publicēšanas, kas varētu pret viņiem nostādīt vietējos uzņēmumus. Šo mediju finansiālais vājums tad nozīmē arī vājumu aizstāvēties pret vietējā vai reģionālā līmeņa politiķu uzbrukumiem.
Pētījumā ir atsauces uz reģionālo žurnālistu liecībām, ka viņi nevar ziņot par konkrētām tēmām savu mediju reklāmas interešu dēļ. Reģionālo žurnālistu pozīcijas vājina arī tas, ka daudzi no viņiem strādā par ārštata darbiniekiem bez darba drošības un sociālajiem pabalstiem.
Pēdējo desmit gadu laikā vietējo laikrakstu skaits Čehijā sarucis uz pusi, atlikušie zaudē daudzveidību. Piemēram, iepriekšminētais “Vltava Labe Media” laikraksts “Deníky” pērn apvienoja dažu savu reģionālo izdevumu pirmo lapu dizainu – un tādu oriģinālo – vietējai problemātikai veltīto vāka lappušu skaitu samazināja no 70 līdz 28.
Vietējo politiķu kvazimediji
Ir daudz piemēru, kad vietējie vai reģionālie mediji pārāk pietuvojas politiķiem. Piemēram, 2023. gadā Radio un televīzijas apraides padome uzlika “Liberec” televīzijas stacijai “RTV +” 50 tūkstošu čehu kronu (1979 eiro) naudas sodu par ziņu un žurnālistikas raidījumu producēšanu Liberecas reģionam pēc līguma, kas klientam ļāva ietekmēt raidījuma saturu un apstiprināt tā formu pirms tā pārraidīšanas.
Ir arī piemēri, kad īpašnieks ir arī politiķis. Piemēram, Pilzenē “ZAK TV” un ar to saistīto mājaslapu “Plzen.cz” vada Radeks Novāks, Pilsoniski demokrātiskās partijas ODS politiķis. Lai gan “Plzen.cz” mājaslapa sevi raksturo kā “ziņu portālu”, Radeks Novāks, piemēram, tur raksta komentārus, neminot, ka viņam pieder mājaslapa. Kā liecina analīze, “ZAK TV” “tiek būtiski finansēta ar valsts institūciju līgumiem”.
Vēl viens piemērs ir tīmekļa vietnes”Chomutovky.cz” un “Karlovarky.cz”. Tās publicē uzņēmums, kas pieder Jirkovas pilsētas domniekam Patrikam Macākam. Pateicoties viņa sakariem un lietišķajiem kontaktiem ar partijas “PRO” vietējo vadītāju Mateju Drbohlavu, mājaslapās uzkrītoši bieži parādās teksti un intervijas ar šīs partijas sejām, nepieminot īpašumsaites.
Jaunpublicētie dati apliecina, ka tā dēvētie ziņu tuksneši nebūt nav vienas valsts problēma, bet gan Eiropas mēroga problēma. Tomēr Čehija to paplašināšanā ir pavirzījusies bīstami tālu, salīdzinot ar citām valstīm. Lai arī pašmāju medijos bieži izskan brīdinājumi par “ungāru ceļu” un “mediju sakārtošanu”, fakts ir tāds, ka Čehija pie ziņu tuksnešiem reģionos nonākusi tieši tādā pašā veidā – pat bez Viktora Orbāna.
Shutterstock FOTO 1549786853
Pārsteidzoši, bet Čehija apdraudējumu dēļ vietējo laikrakstu infrastruktūrai, politiskās iejaukšanās saturā ir vissausākais ziņu tuksnesis Eiropas Savienībā.
UZZIŅA
Kas ir ziņu tuksnesis?
- Termins “ziņu tuksnesis” radies ASV, lai raksturotu krīzes sekas tradicionālajos medijos un reģionālo un vietējo mediju lejupslīdi pēc 2008. gada finanšu krīzes.
- Lauku vai pilsētas kopiena ar ierobežotu piekļuvi pietiekamu, uzticamu un visaptverošu ziņu avotiem.
- Nav vietējo ziņu izplatīšanas kanāla, kas saglabā neatkarību no tiem, par kuriem tas ziņo un kas ir tā adresāts noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- Šādas ziņas ir nepieciešams nosacījums funkcionējošai demokrātijai iedzīvotāju līmenī.
